No šā gada marta līdz maijam tiesas parādniekiem izsūtījušas brīdinājumus par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā par kopējo summu 56,12 miljonu latu apmērā, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijas (TA) sabiedrisko attiecību speciālists Gatis Tauriņš. Raksturīgākās parāda summas, par kādām tiesas brīdina parādniekus, bijušas robežās no 200 līdz 700 latiem. Kopš gada sākuma tiesas saņēmušas 40 000 kreditoru pieteikumus par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā, kas ir par 65% pieteikumu vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn. No šā gada marta ir vienkāršota kārtība, kādā tiesā var iesniegt pieteikumu par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā. Līdz tam pieteikumam bija jāpievieno dokumenti, kas apliecina neizpildīto saistību, piemēram, līgums, pavadzīmes, rēķini un citi, bet patlaban šādi dokumenti pieteikumam vairs nav jāpievieno, skaidroja Tauriņš. Tāpat tiesā ir automatizēta procedūra brīdinājumu sagatavošanai un nogādāšanai parādniekam. Pieteikumu reģistrē Tiesu informatīvajā sistēmā, automatizēti sagatavo brīdinājumu parādniekam un centralizēti nodod pastā. Pēc TA aprēķiniem, brīdinājumu sagatavošanas procedūras modernizācijas pasākumi gada laikā samazina materiālu un tiesu personāla resursu patēriņu līdz pat 200 000 latu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica uzskata, ka “procesa automatizēšana ļāvusi krietni ietaupīt pieteikuma apstrādes un nosūtīšanas laiku, jo tagad tas ir kļuvis trīs reizes īsāks nekā iepriekš, tādējādi tiesas darbinieka darbs kļuvis produktīvāks”. “Saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir veiksmīga alternatīva garajiem parādu piedziņas procesiem un viens no veidiem, kādā parādniekam tiek atgādināts par viņa parādsaistību,” atzina Krēvica. Kā norādīja Tauriņš, aktīvākie pieteicēji, kas izmantojuši saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā no marta līdz maijam, ir AS “GE Money”, AS “Baltijas Izaugsmes grupa” un SIA “Julianus finanses”. Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā Latvijā ieviesta 2003.gadā. LETA
Komentāri