Ceturtdien, 18.jūnijā, kad paredzēta pēdējā Saeimas sēde pirms gaidāmajām brīvdienām, plkst.12 arodbiedrības visus Latvijas iedzīvotājus aicina uz manifestāciju “Par manu un tavu Latviju” Rīgā, 11.novembra krastmalā, kā arī četrās citās Latvijas pilsētās – Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā. Kā šodien pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sēdes žurnālistiem pastāstīja organizācijas vadītājs Pēteris Krīgers, protesta akcijai Rīgā izvēlēta iespējami plašākā un drošākā vieta, lai neradītu nekārtības un apdraudējumu Vecrīgā esošajiem kultūras pieminekļiem, piemēram, Saeimas ēkai. Tai pašā laikā plānots organizēt mītiņus arī citās Latvijas pilsētās, kuros aicināti piedalīties gan strādājošie, gan bezdarbnieki. Gaidāmās akcijas dalībnieku skaitu Krīgers pagaidām neprognozēja, taču viņš atzīmēja, ka jau patlaban pienākot informācija par cilvēku gatavību piedalīties protestos. Akcijas dalībnieki kategoriski pieprasīs nesamazināt finansējumu tādām valsts funkcijām kā izglītībai, medicīnai un drošībai, jo līdzekļu samazinājums sabiedrisko pakalpojumu sektorā nozīmējot reālu apdraudējumu Latvijas pastāvēšanai nākotnē. “Jau šobrīd katru gadu Latvija zaudē vismaz 10 000 savu pilsoņu vājās veselības aprūpes sistēmas dēļ, tālāk nav kur atkāpties,” uzskata Krīgers. Jautāts, vai 18.jūnijā nevarētu atkārtoties līdzīgi grautiņi 13.janvārī pieredzētajiem, LBAS vadītājs uzsvēra, ka arodorganizāciju pārstāvji centīsies darīt visu iespējamo, lai manifestācijas dalībnieki nepietuvotos valsts iestādēm. “Par arodbiedrību akcijām mēs vienmēr esam atbildējuši un atbildēsim arī šoreiz,” sacīja Krīgers. Nākamās nedēļas sākumā LBAS sola precizēt akcijas norises vietas, kā arī nākt klajā ar Sociālā pamiera pakta piedāvājumu, kurš definēšot jaunas “sarkanās līnijas”, ņemot vērā pēdējā laika valdības un Saeimas lēmumus. Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis, pašvaldībā pasākuma pieteikums vēl neesot saņemts. “Likums noteic, ka par pasākumiem pašvaldībā jāpaziņo ne vēlāk kā desmit darba dienas pirms plānotā datuma. Tomēr likums paredz izņēmumus īpašu apstākļu gadījumā, ko arī pēc pieteikuma saņemšanas izvērtēsim,” sacīja Vidauskis. Likumā tāds pasākums kā “manifestācija” nav paredzēts, var pieteikt tikai gājienus, sapulces vai piketus, piebilda izpilddirektora pārstāvis. Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai LETA sacīja, ka Drošības policija sadarbībā ar Valsts policiju strādās, lai nepieļautu atsevišķu personu vai personu grupu provokatīvas vai prettiesiskas darbības. Savukārt 16.jūnijā vai 17.jūnijā, kad notiks Saeimas ārkārtas sēde par grozījumiem 2009.gada budžetā, plānots organizēt LBAS dalīborganizāciju priekšsēdētāju piketu-sapulci pie Saeimas ēkas, lai nozaru pārstāvji varētu paust savu viedokli saistībā ar plānotajiem budžeta grozījumiem. Paredzams, ka šajā akcijā piedalīsies ap 20 priekšsēdētāji, bet ne citi iedzīvotāji, jo tas varētu radīt risku drošībai un kārtībai. Kā sacīja Krīgers, viņam nav šaubu, ka kopējie valsts tēriņi patlaban ir jāsamazina, tomēr šīs samazināmās summas esot rodamas citās pozīcijās, piemēram, ministriju tēriņos, nevis sociālajā budžetā. “Es rēķinos ar to, ka jebkurā gadījumā cilvēki šobrīd ir ļoti satracināti,” atzina LBAS vadītājs. Kā aģentūrai LETA skaidroja LBAS sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Lorence, organizācija pieņēma lēmumu rīkot protesta akcijas, jo strādājošajiem ir pilnīgi nepieņemams veids, kādā tiek risinātas valsts finanšu problēmas. “Mēs piekrītam, ka valsts tēriņi ir jāsamazina dramatiski, tomēr paši ar savām acīm ministriju budžetos esam redzējuši, ka daudzviet joprojām ir ļoti lielas rezerves iespējas līdzekļu ietaupīšanai,” uzsvēra Krīgers. Tāpat LBAS priekšsēdētājs sacīja, ka vakar vakarā notikušajā koalīcijas padomes sēdē panāktā vienošanās nav korekti interpretēta no premjera puses. “Nav tā, ka mēs visam piekrītam,” norādīja LBAS vadītājs, piebilstot, ka vienošanos viņš parakstījis, uzsverot strādājošo tiesības aizstāvēt savas intereses. Kā ziņots, finanšu ministrs Einārs Repše (JL) neiebilst pret iespējamiem streikiem un piketiem valsts budžeta izdevumu samazinājuma kontekstā, bet iestājas pret masu nekārtībām un vardarbīgiem protestiem. “Protesti un streiki ir laba lieta, bet iziešana ielās un sociālās nekārtības neko neatrisinās,” šodien pēc tikšanās ar LBAS pārstāvjiem norādīja Repše. Kā skaidroja finanšu ministrs, viņš apzinās, ka “cilvēki patiešām ir satraukti un ļoti izmisuši”, taču, piemēram, logu dauzīšana un varas iestāžu ēku bojāšana neko neatrisinās, jo remonts tāpat būs jātaisa par valsts līdzekļiem. LETA jau ziņoja, ka vakar notikušajā koalīcijas padomes sēdē, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, tika panākta vienošanās par 10% samazināt visas pensijas, par 20% – atalgojumu valsts pārvaldē, savukārt izmaiņas nodokļu sistēmā pagaidām netiks veiktas. Strādājošiem pensionāriem pensija tiks samazināta par 70%, savukārt visas vecuma un izdienas pensijas tiks samazinātas par 10%. Par 10% tiks samazinātas arī tā dēvētās māmiņu algas un ģimenes valsts pabalsti. Neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 90 latiem paredzēts samazināt uz 35 latiem, savukārt pensionāriem neapliekamais minimums tiks saglabāts 165 latu apmērā. Visās iestādēs, kurās atalgojums tiek maksāts no valsts budžeta, algas paredzēts samazināt par 20%. Tāpat visu ministriju centrālajiem aparātiem budžets tiks samazināts par 30%, savukārt par 50% tiks samazināts finansējums aģentūrām, gan neskarot tās aģentūras, kas saistītas ar Eiropas Savienības fondu apguvi. Vienošanās paredz, ka pievienotās vērtības nodoklis no 1.jūlija netiks palielināts no 21% līdz 23%, kā iepriekš piedāvāja Finanšu ministrija. Tāpat netiks ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vienošanos parakstījuši arī sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija, LBAS un Latvijas Pensionāru federācija. LETA
Komentāri