Šī gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība – ikvienā dzīvoklī jābūt vismaz vienam dūmu detektoram, bet privātmājā detektoram jābūt uzstādītam katrā stāvā. Privātmāja papildus jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu.
Gads tuvojas noslēgumam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika par šī gada deviņiem mēnešiem rāda, ka no visiem valstī reģistrētajiem nepilniem sešiem tūkstošiem ugunsgrēku, viena ceturtā daļa jeb 1463 ugunsgrēki notikuši tieši mājokļos: 997 – daudzdzīvokļu ēkās vai dzīvokļos; 310 – individuālajās mājās; 125 – dārza mājās; 18 – vasarnīcās; 13 – cita veida būvēs.
Neraugoties uz prasību par obligātu dūmu detektoru uzstādīšanu, VUGD apkopotā informācija par notikumiem, kur bija iespējams iegūt ziņas par detektoriem, liecina, ka 400 mājokļos, kur bija izcēlies ugunsgrēks – dūmu detektori nebija uzstādīti. Šī gada 22.janvāris bija viena no traģiskākajām dienām, kad ugunsnelaimēs Ludzā, Rīgā, Rēzeknes un Vecpiebalgas novados gāja bojā kopumā seši cilvēki. Iespējams, ugunsnelaimēs bojāgājušo cilvēku dzīvības tiktu glābtas, bet nevienā no mājokļiem nebija uzstādīts dūmu detektors.
Savukārt 306 ugunsgrēki tika pamanīti pateicoties dūmu detektoriem, bet 47 gadījumos bija nostrādājusi automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma un mājokļa iemītniekiem bija iespēja novērst aizdegšanos tās sākuma stadijā vai atstāt piedūmotās telpas un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.
Arī Vidzemē secinājumi ir līdzīgi – šogad vien katrā ceturtajā ugunsgrēkā daudzdzīvokļu mājā ir nostrādājis dūmu detektors, individuālās mājās dūmu detektors par piedūmojumu signalizējis vēl retāk – katrā piektajā ugunsgrēkā.
Tā martā ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz ugunsgrēku Valmierā, kur daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā bija jūtama dūmu smaka. Ierodoties notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka kādā dzīvoklī bija nostrādājis dūmu detektors, jo bija degusi sadzīves elektronika 0,5m2 platībā. Ugunsgrēks tika likvidēts jau pirms VUGD ierašanās. Savukārt gada sākumā dūmu detektors ļāva cilvēkiem izglābties no ugunsgrēka Salacgrīvā, kur ugunsgrēks bija izcēlies dzīvojamā mājā un tā dega 110m2 platībā. Mājā bija nostrādājis dūmu detektors un tās iemītnieki bija evakuējušies pirms VUGD ierašanās.
Tikai darbspējīgs dūmu detektors spēj glābt dzīvības
Iedzīvotājiem, kuri rūpīgi gādā par savu un tuvinieku drošību un ir uzstādījuši dūmu detektorus, atgādinām, ka ierīce ir regulāri jāpārbauda. Līdzīgi kā citām ierīcēm, arī dūmu detektoram ir savi lietošanas nosacījumi. Atkarībā no ražotāja nosacījumiem reizi nedēļā vai reizi mēnesī būs jānospiež kontroles jeb testa poga, kas atrodas uz detektora korpusa, un jāsagaida signāls. Ja detektors izplata skaņu, tātad tas ir darbspējīgs. Vismaz reizi gadā detektoru ieteicams atvienot no stiprinājuma pie griestiem un notīrīt putekļus no ierīces.
Dūmu detektori darbojas uz baterijām, līdz ar to būs nepieciešams laikus nomainīt bateriju, par ko atgādinās arī pats detektors, raidot īsus skaņas signālus.
Ierīces darbības pārbaudei nevajadzētu izmantot cigareti vai kādu citu dūmu avotu, jo darbspējīgs detektors, atpazīstot dūmus, turpinās dot nepārtrauktu spalgu skaņas signālu.
Izglāb dzīvību – uzstādi mājoklī dūmu detektoru!
Šogad ugunsgrēkos ir gājuši bojā jau 69 cilvēki un lielākā daļa no traģiskajām ugunsnelaimēm ir notikusi mājokļos. Visbiežāk tas notiek diennakts tumšajā laikā, kad ugunsgrēku bijis grūti savlaicīgi pamanīt. Iespējamie iemesli visbiežāk ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni, trešdaļā gadījumu cilvēku bojāejas iemesls ir saistīts ar neuzmanīgu smēķēšanu, piemēram, guļot dīvānā. Šie ugunsgrēki nav platības ziņā lieli, bet kaitīgākais ir tieši sadūmojums. Ja dūmu detektors būtu bijis dzīvoklī, iespējams, sadūmojums tiktu savlaicīgi pamanīts un cilvēkam būtu bijusi iespēja izglābties.
Dūmu detektori obligāti jāuzstāda dzīvokļos un dzīvojamās mājās, dārza mājās, bet ieteicams tos uzstādīt arī citās dzīvošanai pielāgotās būvēs, piemēram, istabās, kas izbūvētas saimniecības ēkās.
VUGD aicina parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem, jo katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, piemēram, uzstādot dūmu detektoru, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par radušos sadūmojumu un ļaus laikus atstāt bīstamās telpas, saudzējot veselību vai pat dzīvību.
Nākamgad VUGD palielinās plānoto ugunsdrošības pārbaužu skaitu mājokļos
Ugunsdrošības noteikumu prasības nav izstrādātas ar mērķi sodīt cilvēkus. Noteikumos ir iekļauti ugunsdrošības pasākumi, kuru ievērošana palīdzēs izvairīties no ugunsnelaimes vai mazināt tās ietekmi. Lai pārliecinātos par ugunsdrošības prasību ievērošanu un skaidrotu to nozīmi, VUGD nākamajā gadā plāno palielināt dzīvojamā sektora pārbaužu skaitu. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns. Līdz šim VUGD prioritāri veica pārbaudes tika tajos mājokļos, par kuriem tika saņemti iesniegumi vai sūdzības, vai bija notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās notika arī dzīvojamā sektora apsekošana un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās.
Skaidrojam, ka VUGD amatpersonas par plānotajām pārbaudēm iepriekš informē par ugunsdrošību objektā atbildībās personas – īpašniekus, pārvaldniekus vai īrniekus. Veicot neplānotās pārbaudes, tiek uzrādīts VUGD lēmums. Ierodoties uz pārbaudi, VUGD amatpersona nosauc vārdu, uzvārdu, amatu un uzrāda dienesta apliecību. Ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas dienesta formas tērpā. Ugunsdrošības inspektors nekad neprasīs samaksu par ugunsdrošības pārbaudes veikšanu.
Ārkārtējās situācijas laikā dzīvojamā sektora pārbaudes nenotiks.
Atgādinām, ka atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.pantam par ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 euro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 euro.
Komentāri