Lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumu samazināšanu, valsts atteiksies no obligātas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas pamatizglītības apguvei, paredz šodien valdībā atbalstītie Izglītības likuma grozījumi. Pašlaik Izglītības likums nosaka, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta. Tāpat Izglītības likums nosaka, ka pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, tajā skaitā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Likuma grozījumi paredz izslēgt no likuma 4.panta norādi uz piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Plānots, ka sešgadīgie bērni turpmāk skolai tiks sagatavoti tikai pusgadu. Pašlaik Izglītības likuma 15.panta 4.punkts nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veic izglītības programmu licencēšanu. IZM un tās padotības iestādēm noteikto funkciju izvērtēšanas rezultātā ir paredzēts licencēšanu nodot uz Izglītības valsts inspekcijas bāzes izveidotajai iestādei – Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Izglītības likuma 15.panta 5.punkts nosaka, ka IZM veic izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ievērojot, ka Izglītības likums jau deleģē tiesības Ministru kabinetam noteikt izglītības iestāžu akreditācijas kārtību, izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību, IZM secinājusi, ka likumā nav nepieciešams noteikt, kura tiešās pārvaldes iestāde minētās funkcijas veiks. Likums pašlaik nosaka, ka IZM organizē pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu. IZM un tās padotības iestādēm noteikto funkciju izvērtēšanas rezultātā ir paredzēts pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu nodot uz Izglītības valsts inspekcijas bāzes izveidotajai iestādei – Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Ievērojot valsts finanšu līdzekļu lietderīga izlietojuma apsvērumu aspektu, un lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomisku, pārdomātu izlietojumu un plānošanu, IZM konstatējusi, ka ir nepieciešams veikt ministrijas padotībā esošo pārvaldes iestāžu – Profesionālās izglītības administrācijas un valsts aģentūras “Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra” – reorganizāciju, nododot to funkcijas Izglītības valsts inspekcijai un Valsts izglītības satura centram. Reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta administrācijas un aģentūras līdzšinējo funkciju optimizācija un ekonomisks valsts budžeta līdzekļu izlietojums. Pamatojoties uz minēto ir sagatavots Ministru kabineta rīkojums par Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras reorganizāciju, kas nosaka, ka ar 2009.gada 1.jūliju Izglītības valsts inspekcijas nosaukums būs Izglītības kvalitātes valsts dienests. Izglītības likuma 15.panta 3.punkts nosaka, ka IZM izveido un aktualizē izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistrus. Izglītības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka arī Izglītības iestāžu reģistru kārto IZM. Ministrijai un tās padotības iestādēm noteikto funkciju izvērtēšanas rezultātā ir paredzēts izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistru kārtošanu nodot uz Izglītības valsts inspekcijas bāzes izveidotajai iestādei – Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Pašlaik Izglītības likums nosaka, ka valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. IZM un tās padotības iestādēm noteikto funkciju izvērtēšanas rezultātā ir paredzēts atteikties no izglītības iestāžu vadītāju atestācijas. Likuma 48.panta otrā daļa nosaka, ka pedagoga privātprakses uzsākšanai IZM ir jāsaņem sertifikāts. Ministrijai un tās padotības iestādēm noteikto funkciju izvērtēšanas rezultātā ir paredzēts pedagogu privātprakses sertifikātu izsniegšanu uzdot uz Izglītības valsts inspekcijas bāzes izveidotajai iestādei – Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Savukārt likuma 61.pants paredz, ka izglītības sistēmas atbalstam tiek radīts Izglītības inovācijas fonds, ko veido valsts budžeta līdzekļi ikgadējā valsts budžetā noteiktajā apmērā, Latvijas un ārvalstu juridisko vai fizisko personu ieguldījumi, dāvinājumi, ziedojumi un citi līdzekļi. Izglītības inovācijas fonda darbību regulē īpašs likums. Ievērojot valsts finanšu līdzekļu lietderīga izlietojuma apsvērumu aspektu, un lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomisku, pārdomātu izlietojumu un plānošanu, IZM uzskata, ka ir iespējams Izglītības inovācijas fonda funkciju izpildi nodot citai IZM padotībā esošai iestādei – Valsts izglītības attīstības aģentūrai, tāpēc ir sagatavots arī likumprojekts “Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kurā noteikts, ka aģentūra ir izglītības inovācijas projektu īstenošanai un mūža stipendijām izciliem izglītības darbiniekiem par mūža ieguldījumu izglītībā piešķirto finanšu līdzekļu turētājs, kā arī noteikti aģentūras uzdevumi. LETA
Komentāri