Situācijā, kad valsts budžetā tiek taupīts katrs lats, nav pieļaujams, ka valsts pārvalde neracionāli tērē milzīgus līdzekļus, lai uzturētu dažādus reģistrus un iegādātos datorprogrammatūru licences, kurām ir iespējams atrast daudz lētākus analogus. Tā uzskata Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), kura jau gadiem nesekmīgi cīnās par to, lai valsts gan ekonomētu līdzekļus, gan atbalstītu vietējos uzņēmējus un sekmētu Latvijas IT nozares izaugsmi.
Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija valdes loceklis Edmunds Sprūdžs norāda, ka pēdējo gadu laikā valsts pārvalde ir izveidojusi daudz un dažādus reģistrus, kuru izveide un uzturēšana prasa milzu līdzekļus. Jau pirms vairāk kā gada LATA valsts sektoram izteica aicinājumu netērēt naudu dārgajām ārvalstu programmām, bet izmantot uz atklātā pirmkoda bāzes veidotu programmatūru, kas tapusi Latvijā. Tiesa, pat tik sarežģītos apstākļos, kādos šobrīd atrodas valsts, dzirdīgas ausis šis aicinājums nav atradis un valsts joprojām turpina iegādāties dārgās Microsoft programmatūras licences, lai gan Latvijas IT speciālisti var nodrošināt to kvalitatīva analoga uzturēšanu un apkalpošanu, kā, piemēram, biroja programmatūras komplektu OpenOffice.org.
“Izmantojot Latvijas IT kompāniju programmatūru piedāvājumu, gadā valsts ietaupītu vismaz ap 30 miljoniem latu. Turklāt tas nebūtu vienīgais ieguvums: pārejot uz atklātā pirmkoda programmatūru, daudz lētāki un efektīgāki būtu arī datorsistēmu uzturēšanas pakalpojumi,” norāda E. Sprūdžs. Viņš uzsver, ka valsts pārvalde vairākkārt ir informēta par LATA priekšlikumu, tostarp savulaik pārrunas vestas ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu un ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. “Taču aizbildināšanās vienmēr ir viena — nav veikti pētījumi,” saka E. Sprūdžs. “Tiesa, Latvijas uzņēmumiem un institūcijām arī bez ilgas izpētes šis piedāvājums ir šķitis acīmredzami izdevīgs, tādēļ šobrīd, piemēram, Latvijas pastā un VSAA ar OpenOffice.org aprīkoti attiecīgi 300 un 800 datori, nerunājot par neskaitāmiem maziem un lieliem komersantiem visā valstī.”
Sapīgākais šajā jautājumā ir tas, ka ar neizprotamu Microsoft dārgo programmatūru lobēšanu nodarbojas valsts, kurai, pirmkārt, būtu jātaupa budžeta līdzekļi un otrkārt jāatbalsta vietējā uzņēmējdarbība. “Šāda attieksme grauj Latvijas IT nozari, jo valsts ir milzīgs pasūtītājs un mums viennozīmīgi pietiktu kapacitātes, lai apgādātu valsts pārvaldi ar nepieciešammo programmnodrošinājumu. Latvijas ierēdņus nepārliecina pat citu valstu piemērs, lai gan, piemēram, Lielbritānija, Krievija, Dānija un daudzas citas valstis jau sen izmanto atvērto pirmkodu un tādējādi atbalsta savas valsts IT kompānijas,” savu sašutumu pauž LATA valdes loceklis.
Lai vēlreiz aicinātu valsts pārvaldi uz diskusiju, 18. jūnijā LATA organizē semināru uz kuru tiks aicināti visu ministriju pārstāvji un IT nozares speciālisti. “Uzskatam, ka šobrīd situācija valstī ir dramatiska un ir jāmeklē visi risinājumi kā taupīt budžeta līdzekļus, vienlaikus atdzīvinot Latvijas uzņēmējdarbību. Centīsimies pierādīt, ka atklātā pirmkoda programmatūra ir pareizais risinājums, kas ir ne vien kvalitatīvs un efektīvs, bet arī daudz lētāks par Microsoft programmatūru,” uzsver E. Sprūdžs.
Komentāri