Saeimas vakar pieņemtie budžeta grozījumi ir labs pamats, lai Latvija arī turpmāk saņemtu starptautisko aizdevumu un spētu izvairīties no maksātnespējas, žurnālistiem pēc budžeta grozījumu pieņemšanas uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
“Šie ir krīzes laika grozījumi. Paldies Saeimai par ļoti sāpīgo lēmumu, kas Latvijai ļaus izvairīties no nopietnākām problēmām un maksātnespējas,” sacīja Dombrovskis.
Budžeta grozījumi nodrošināšot arī turpmāku starptautiskā aizdevuma saņemšanu, un lēmums par to varētu būt zināms jau šonedēļ.
Premjers gan neizslēdz, ka gada otrajā pusē var nākties veikt nelielas budžeta korekcijas, tomēr par būtiskiem izdevumu samazinājumiem valdība vairāk nelemšot. Paralēli sākšoties darbs arī pie nākamā gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas.
Pirms balsojuma par budžeta grozījumiem Dombrovskis deputātiem uzsvēra, ka šis bijis smagākais budžeta sagatavošanas un apspriešanas posms visas Latvijas vēsturē.
Valdībai nācies strādāt apstākļos pie krītoša IKP un strauja nodokļu samazinājuma, saspringtās sarunās ar sociālajiem partneriem un starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī pie paaugstināta riska radīt sociālo spriedzi sabiedrībā.
Diemžēl arī spekulācijas un baumas izplatījās strauji un maldināja cilvēkus, atzina premjers. Valdībai arī nācies cīnīties ar iepriekšējo gadu bezatbildīgās makroekonomikas politikas sekām.
Budžeta grozījumi neesot tikai sociālās jomas samazinājumi, valdība stingri apņēmusies veikt izdevumu samazinājumu arī valsts pārvaldē, tāpēc Dombrovskis sekošot līdzi un prasīšot pārskatus no ministriem un visi izdevumu samazinājumi pēc premjera uzstādījuma tikšot publiskoti.
Valdība arī ir radusi iespēju nepaaugstināt nodokļus un tādējādi aizsargāt uzņēmējus. Tāpat papildu 66 miljoni latu tiek novirzīti ES fondu līdzfinansējumam, uzsvēra premjers.
Jau ziņots, ka Saeima vakar ar 63 balsīm “par”, 30 balsīm “pret” pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus.
Budžeta grozījumi paredz īstenot būtiskus izdevumu samazinājumus, kas skars arī sociālo jomu un pensionārus. Darbā pie budžeta grozījumiem iepriekš tika panākta vienošanās, ka budžeta deficīts tiek samazināts par 500 miljoniem latu.
Šā gada valsts budžeta kopējie ieņēmumi ir plānoti 4,023 miljardi latu, bet izdevumi – 4, 687 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 664,696 miljonu latu apmērā. Savukārt nodokļu ieņēmumi šogad plānoti 1,7 miljardu latu apmērā.
Kā iepriekš noradījis finanšu ministrs Einars Repše (JL), ja piepildās sliktākais budžeta ieņēmumu izpildes scenārijs, šā gada valsts budžeta deficīts varētu būt 11,6% apmērā no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi paredzēti 2,776 miljardu latu apmērā, izdevumi – 3,235 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi paredzēti 1,263 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi 1,469 miljardu latu apmērā.
Budžeta ieņēmumu palielināšanai tiek palielināti valsts ieņēmumi no dividendēm, uzdodot visām valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām iemaksāt valsts budžetā 80% no iepriekšējā pārskata gada peļņas, VAS “Latvijas Valsts meži” saskaņā ar budžeta likumu palielinātā apmērā, bet VAS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – 100% apmērā.
Līdz ar budžeta grozījumiem tiek likvidētas valsts kapitālsabiedrību padomes, kā arī samazināts valsts kapitālsabiedrību administratīvo izmaksu apjoms.
Būtisks izdevumu apjoma samazinājums paredzēts arī valsts pārvaldē. Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti 82 miljonu latu apmērā, arī neatkarīgās valsts institūcijas – Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs – no 2009.gada 1.jūlija darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinās par 20% no šobrīd noteiktā.
Izdevumi precēm un pakalpojumiem tiks samazināti 2,5% apmērā no gada pieejamā resora finansējuma.
Vienlaicīgi ar budžeta grozījumiem tiek veikts arī izdevumu samazinājums sociālajā sfērā, kas paredz vecuma un izdienas pensijas apmēra samazināšanu par 10%, vecuma pensiju samazināšanu strādājošiem pensionāriem par 70%. Ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati, bet vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem tiek samazināts par 50%.
LETA
Komentāri