Par Valmieras Bērnu sporta skolas nākotni lems jaunā sasaukuma Valmieras domes deputāti, aģentūra LETA uzzināja sarunā ar Valmieras pašvaldības izpilddirektora vietnieku Māri Heinolu.
“Jāsagaida 1.jūlijs, kad darbu uzsāks jaunais domes sasaukums, un brīdis, kad saņemsim apstiprinātos valsts budžeta grozījumus. Atkarībā no tiem mainīsim arī pašvaldības budžetu un tad varēsim redzēt, kādas ir pašvaldības iespējas,” stāsta Heinols, piebilstot, ka pašvaldība jau pašlaik par šo jautājumu domā, bet konkrētus lēmumus nav iespējams pieņemt, jo nav zināms pieejamo līdzekļu apmērs.
Līdz šim valsts savu finansējumu piešķīrusi akreditētajām Bērnu sporta skolas programmām, bet pašvaldība finansējusi jaunizveidotās programmas, kā arī segusi skolas uzturēšanas, transporta izmaksas un garantējusi dienas naudu audzēkņiem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valmieras Bērnu sporta skolas direktore Līga Dzene, pašlaik 620 sporta skolas audzēkņus finansē valsts, bet 136 audzēkņus, kas darbojas Futbola nodaļā, pilnībā finansē pašvaldība.
“Arī mūsu Futbola nodaļa ir licencēta un akreditēta, valstij tā būtu jāfinansē, bet līdz šim laikam nav atradušies līdzekļi, lai to darītu. Līdzīga situācija ir arī ar Hokeja nodaļu, kuru mēs nevaram attīstīt finansējuma trūkuma dēļ,” stāsta Dzene.
“Sporta skolā strādā 28 cilvēki, un pašlaik mēs esam neziņā par savu nākotni, īpaši tādēļ, ka neviens nevar nosaukt konkrētu summu, kas mums tiks atvēlēta,” pauž skolas direktore.
Viņa atklāja, ka nekad valsts finansējuma samazinājums nav bijis tik liels. “Janvārī mūs skāra astoņu pedagoģisko likmju samazinājums, bet pašvaldība piešķīra līdzekļus, un mums nebija jāatlaiž astoņi pedagogi. Sporta skolām arvien ir bijis tā, ka valsts piešķir līdz santīmiem aprēķinātu budžetu. Ja treneris dodas atvaļinājumā, viņu neviens nevar aizvietot, jo tam nav paredzēti līdzekļi. Ja svētdienās treneris brauc uz sacensībām, sporta skola nevar kompensēt strādāšanu brīvdienās,” situāciju finanšu jomā raksturo Dzene.
LETA jau ziņoja, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, 1288 sporta skolu treneri var palikt bez darba, aģentūru LETA informēja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Āķe-Vīksne.
16.jūnijā LOK un Latvijas Sporta federāciju padomes sanāksmē tika apspriesta kritiskā situācija ar pašvaldību sporta skolu treneru algām.
Krīze ar sporta skolu treneru algām izveidojusies, jo saskaņā ar šā gada valsts budžeta grozījumiem no 1.septembra tiks pārtraukts finansējums treneru darba samaksai 69 pašvaldību sporta skolās 2,39 miljonu latu apmērā. Arī 2010.gada valsts budžetā nauda šim mērķim netikšot paredzēta.
Sporta speciālisti uzskata, ka šādi grozījumi pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasības un nenovēršami sagrauj jaunatnes sporta sistēmu valstī, atstājot trenerus bez algām.
Patlaban sporta skolās trenējas 35 000 audzēkņu.
“Situācija ar sporta skolām ir ciniska un graujoša,” sanāksmē teica Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. “Bērnu un jaunatnes sports nekad nav bijusi prioritāte mūsu valstī, un tagad mēs to uzskatāmi redzam,” vērtēja Zaļupe.
Viņa aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) meklēt trūkstošo finansējumu treneru algām ministrijas budžetā.
Savukārt IZM par sportu atbildīgie ierēdņi Agra Brūne un Edgars Severs informēja, ka pēdējo dienu laikā sporta skolu treneru atlīdzībai ir rasts risinājums un no 1.septembra līdz gada beigām IZM ir atradusi daļēju finansējumu gandrīz 500 000 latu apmērā sporta skolu problēmu risināšanai.
IZM ierēdņi sanāksmes dalībniekus informēja, ka, apvienojot un optimizējot IZM padotībā esošās aģentūras, līdzekļi tiks pārdalīti par labu sporta skolu treneru atalgojumam. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) par šādu līdzekļu pārdali 14.jūnijā vienojās arī Ministru kabinetā, lemjot par 2009.gada valsts budžeta grozījumiem.
Brūne arī uzsvēra, ka sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Andri Jaunsleini rasta kopīga izpratne, ka arī pašvaldības savu iespēju robežās turpinās atbalstīt pašu dibinātās sporta skolas.
LETA
Komentāri