2.jūlijā pieņemtas ekspluatācijā un vakar atklātas Alūksnē rekonstruētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
To rekonstrukcija notika Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstītā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseina pilsētās” gaitā.
Rekonstruētās Alūksnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atbilst visām ES direktīvām un normatīvo aktu prasībām. Alūksnes notekūdeņi tajās tiks attīrīti bioloģiskās attīrīšanas procesā, kas balstīts uz zemas jaudas aktīvo dūņu apstrādi. Iekārtas darbosies automatizēti, izmantojot pārraudzības, vadības un datu ievākšanas sistēmu “Scada”.
Līdz ar iekārtu rekonstrukciju Alūksnē ir optimizēts notekūdeņu attīrīšanas process, uzlabota attīrīšanas procesā radušos dūņu apstrāde, kā arī ievērojami uzlabota notekūdeņu izplūdes kvalitāte saņēmējupē – Vaidavā.
Saskaņā ar rekonstrukcijas līgumu Alūksnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tika izbūvēta jauna sūkņu stacija ar diviem iegremdējamiem sūkņiem, jauna notekūdeņu ieplūdes kamera un jauna priekšattīrīšanas ēka, kur uzstādītas nogulšņu un atūdeņošanas iekārtas, smilšķērāji, gaisa pūtēji, galvenā procesa kompresori un dūņu mehāniskās atūdeņošanas iekārtas. Izbūvētas arī jaunas bioloģiskās attīrīšanas tvertnes un otrējie nostādinātāji, ierīkoti jauni recirkulācijas un lieko dūņu sūkņi, kā arī izbūvēta septisko dūņu pieņemšanas kamera ar tilpumu 10 kubikmetri.
Tāpat izbūvēts jauns apvedkanāls plūsmai 150 kubikmetri stundā, ārkārtas ekstremālai pieplūdei, kā arī visi jaunā procesa cauruļvadi un jaunas gaisa padeves, dūņu, kanalizācijas, drenāžas un ūdens padeves līnijas.
Iekārtu izbūves darbus par 3,37 miljoniem eiro (2,37 miljoniem latu) veica AS “Per Aarsleff” saskaņā ar 2007.gada aprīlī noslēgto būvdarbu līgumu.
Projekta gaitā 2006.gadā Alūksnē piegādāts īpašs aprīkojums neuzskaitītā ūdens samazināšanas programmai 18 Austrumlatvijas upju baseinu pilsētās, un 2008.gadā pabeigta Alūksnes ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija.
Patlaban turpinās jaunās Alūksnes dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas izbūve, ko plānots pabeigt šī gada oktobrī.
Kā informē Aploka, šis bija pirmais objekts jaunajā Alūksnes novada pašvaldībā, kas tika pieņemts ekspluatācijā.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins atzina, ka rekonstruēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pieņemšana ekspluatācijā ir patīkams notikums pirmajās novada pašvaldības darbības dienās. “Manuprāt, tas ir ļoti labs sākums. Domājot par vides aizsardzību, ir sakopta vēl viena vieta. Iekārtas strādā efektīvi, jo attīrītā ūdens analīzes ir vairākkārt labākas, nekā tām vajadzētu būt pēc noteiktiem normatīviem,” sacīja Fomins.
Ar ekspluatācijā nodoto būvobjektu apmierināts ir arī pasūtītājs – SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks. “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija nav tiešais ieguvums klientiem, taču tas ir ieguldījums vides aizsardzībā – dabā atgriezīsim tīru ūdeni. Līdz ar to kā uzņēmums būsim mazāk pakļauti riskam piesārņot dabu,” sacīja Vilks.
Projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseina pilsētās” 66% apmērā finansē no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, pārējo līdzfinansējumu veido valsts budžeta, Alūksnes domes un “Rūpes” līdzekļi.
Alūksne ir viena no 18 projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” iesaistītajām Latvijas austrumu daļas pašvaldībām, kas atrodas to upju sateces baseinos, kas Ūdens struktūrdirektīvas izpratnē veido Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalus. Projekts tiek īstenots arī Valmierā, Ogrē, Līvānos, Cēsīs, Salacgrīvā, Smiltenē, Limbažos, Preiļos, Valkā, Salaspilī, Lielvārdē, Ķekavā, Siguldā, Priekuļos, Dagdā, Ķegumā un Cesvainē.
Projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības ES pilsoņu vidū.
Projekta rezultātā tiks uzbūvētas 11 jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un rekonstruētas trīs esošās, atjaunoti un apmēram par 48 kilometriem paplašināti 6% ūdensapgādes tīklu, izbūvētas trīs jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11 esošās, kā arī atjaunoti un apmēram par 68 kilometriem paplašināti 8% kanalizācijas tīklu.
Visa projekta kopējās attiecināmās izmaksas (izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa) ir vairāk nekā 106,30 miljoni eiro (74,71 miljoni latu). 66% jeb 44,62 miljonus eiro (31,36 miljonus latu) no projekta Finanšu memorandā sākotnēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām finansē ES Kohēzijas fonds.
LETA
Komentāri