Trešdien Priekuļos notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce.
Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja par ZM finansējuma samazinājuma rezultāta strukturālajām izmaiņām. Uz doto brīdi ministrijā no 15 departamentiem ir palikuši 9. No pagājušajā gada 311 darbiniekiem ZM ir palikuši 255. Finansiālā ziņā liels ieguvums ir apstāklis, ka
vairs nav valsts sekretāra vietnieki.
Finansējuma daļā kopējais samazinājums ir 30%, no tiem 41 miljons, kas paredzēts atalgojumam tiek samazināts uz 29 miljoniem Latu. Septembrī, oktobrī ZM vēl jāsamazina 30 % un 50 % no aģentūrām, tas nozīmē, ka jānoīsina trīs ZM aģentūras. Kā informēja ZM valsts sekretāre Dace Lucaua tiks likvidēta zivju resursu aģentūra, kā arī tiek
domāts par citu aģentūru tālākām darbības iespējām.
Attiecībā par Pārtikas un veterināro dienestu, jāuzsver, ka daļa funkciju, kas līdz šim tika maksātas no valsts, tagad būs maksas pakalpojumi, taču ir jāveido līdzsvars starp kontrolēm vietējiem un importētajiem ražojumiem, apgalvoja ZM speciālisti.
D.Lucaua: “Par valsts atbalstu lauksaimniekiem, situācija valstī skaidri parāda, ka nākamā gada subsīdiju samazinājums būs radikāls, taču konkrētu skaitļu uz doto brīdi nav.”
Par izmaiņām saistībā ar lauku attīstības speciālistiem novados situācija ir tāda, ka finansējums ir nodrošināts aptuveni 70 konsultantiem, taču vēl tiks izskatīti pagastu attīstības indeksi un novadu iespējas daļēji finansēt speciālistu, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Sēdē tika nolemts par 3 darba grupu organizēšanu, lai virzītu uz priekšu lauksaimniekiem nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, kas veicinātu lauku attīstību. Darba grupās tiks izskatīti tādi jautājumi kā mājražotāju iespējas realizēt savu saražoto produkciju veikalu tīklos, meliorācijas jautājumi un lauku attīstības speciālistu saglabāšana mazāk attīstītos novados.
LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Ārija Jerumane:“Patreiz LOSP viens no uzdevumiem ir sekot līdzi 2010.gada budžeta plānošanai un izstrādāšanai, lai samazinot valsts budžetu, pamatojoties uz likumā noteikto, tiktu saglabāts valsts atbalsts lauksaimniecības nozarei. Šādas LOSP izbraukuma sēdes veicina un dod iespēju iepazīties ar lauksaimnieku darbību
novados un uzklausīt vietējo ražotāju viedokļus, tādējādi, apzinot informāciju no tiešā ražotāja – lauksaimnieka.”
Lauksaimnieki nesamierināsies ar Valsts kancelejas priekšlikumu apvienot Zemkopības ministrijas (ZM) padotībā esošo Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA) ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, tā sēdē atkārtoti uzsvēruši zemnieki.
“Mēs jau vairākas reizes esam pārliecinājušies par dažādiem solījumiem, kuri tiek aizmirsti uzreiz pēc tam, kad ir notikusi kāda apvienošana. Arī šoreiz mums nav pārliecības, ka CSDD solījums sniegt pakalpojumus lauksaimniekiem par zemākām cenām, nekā to patlaban var nodrošināt VTUA, tiks īstenots ilgtermiņā un lauksaimnieki būs ieguvēji. Turklāt VTUA pilnībā spēj sevi nodrošināt un valsts budžeta līdzekļus netērē. Nav saprotama Valsts kancelejas ieinteresētība VTUA un CSDD apvienošanā, jo ZM darbinieki ir aktīvi centušies aizstāvēt VTUA saglabāšanas nepieciešamību,” atzinusi LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Ārija Jerumane.
LOSP pārstāvji apmeklēja arī divas Cēsu rajona zemnieku saimniecības. “Svempji- 1” ir augļu dārzs un 12 slaucamas govis. Desmit procentus no izslauktā pienā saimnieki realizē tiešajā tirdzniecībā, bet 90% nodod AS “Smiltenes piens” par 10 santīmiem kilogramā. Zemnieku saimniecībā “Kliģēni” nodarbojas ar puķu un dārzeņu audzēšanu segtajās platībās.
Komentāri