Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers nepiekrīt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanai no 500 latiem, kas saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju paredzēta kā viens no budžeta deficīta samazināšanas variantiem valdības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) saprašanās vēstules projektā.
Lai gan LBAS jau vairākus gadus uzskata, ka progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana Latvijā ir nepieciešama, tomēr ienākumiem, no kuriem šis nodoklis tiek piemērots, noteikti jābūt augstākiem nekā pirms dažiem mēnešiem izskanējušie 300 lati vai tagad lēstie 500 lati, uzskata Krīgers.
“500 lati ir izsmiekls. Kas tas par ienākumu?!” sacīja LBAS vadītājs, piebilstot, ka, pēc viņa domām, cilvēkiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz iztikas minimumu, nodokli maksāt nevajadzētu vispār.
Tāpat arodbiedrības nepiekrīt straujai pensijas vecuma palielināšanai. Arī šis, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir viens no variantiem, kuru saskaņā ar saprašanās vēstules projektu varētu pielietot, ja nākamā gada budžeta deficīta samazinājumu nepieciešamajā apmērā neizdotos panākt ar citiem līdzekļiem.
Krīgers uzskata, ka pensijas vecums nevar tikt palielināts tik strauji un bez nopietni pārdomātiem pārejas noteikumiem, lai nebūtu tā, ka, piemēram, cilvēkam, kurš gatavojas nākamgad iet pensijā, tagad pēkšņi būtu jāstrādā vēl daži gadi.
Sociālo partneru diskusijas ar SVF jau ir notikušas. Tagad arodbiedrību vienīgā iespēja būs sarunas ar valdību. Ja abām pusēm pieņemama vienošanās netiks panākta, notiks gatavošanās jauniem protestiem, taču šoreiz tie sasniegs vēl lielākus apmērus nekā pieredzēts iepriekš, aģentūrai LETA sacīja LBAS priekšsēdētājs.
LETA jau ziņoja, ka šodien notiek valdību veidojošās koalīcijas partiju tikšanās par sarunu gaitu ar SVF.
Sestdien vakarā koalīcijas partneri saņēmuši 14 lapu garu valdības un SVF saprašanās vēstules projektu angļu valodā, aģentūrai LETA apstiprināja valdībai tuvu stāvoši avoti.
Uz katras šī dokumenta lapas ir norāde, ka informācija ir konfidenciāla, tādēļ politiķi atsakās izpaust tā saturu.
Neoficiāli aģentūrai LETA kļuvis zināms, ka dokuments sastāv no trim daļām. Pirmā no tām apraksta SVF un Latvijas sadarbības vēsturi.
Otrā dokumenta daļā uzskaitīti pasākumi, kas būtu jāizpilda, lai nākamā gada budžeta deficīts tiktu samazināts līdz 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piemēram, apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju, būtiski pārskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb “Gaismas pils” projektu un izmaksas atbilstoši ekonomiskajai situācijai u.c.
Trešā dokumenta daļa paredz pasākumus, kas jāveic, ja izdevumus un budžeta deficītu vēlamajā apjomā neizdodas samazināt. Bez jau iepriekš saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju (EK) iekļautās apņemšanās palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 23% un jaunu nodokļu ieviešanas, dokuments paredz arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu no 500 latiem un pensijas vecuma palielināšanu.
Vairāki koalīcijas partiju pārstāvji vakar pieprasījuši, lai dokuments tiek pārtulkots latviski, turklāt ar to būtu jāiepazīstina arī sociālie partneri.
Iepriekš SVF izvirzītais nosacījums, ka vienošanās teksts ir jāparaksta visām valdības koalīciju veidojošajām partijām, pašreiz gan vairs neesot aktuāls.
Kā ziņots, Latvija ar EK jau parakstījusi papildināto saprašanās memorandu, kas bija viens no nosacījumiem, lai saņemtu otro aizdevuma daļu – 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu). Šai naudai jau nākamās nedēļas sākumā būtu jāieplūst valsts kasē.
Šonedēļ publiskotais memorands liecina par iespējamiem jauniem smagiem lēmumiem, kas valdībai būs jāpieņem, mazinot tēriņus 2010.gadā.
Saprašanās memorands paredz, ka 2010.gadā iestādēm jābūt gatavām veikt papildpasākumus, lai budžeta deficītu samazinātu vēl par 500 miljoniem latu, kas ir aptuveni 4% no IKP, tostarp ieviešot kapitāla pieauguma nodokli un noguldījumu procentu ienākuma nodokli, ieviešot dzīvojamā nekustamā īpašuma nodokli un pilnvarojot pašvaldības palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% no kadastrālās vērtības. Tāpat valsts sektorā jāievieš vienota atalgojuma sistēma, lai novērstu lielas ienākumu atšķirības centrālajās valdības iestādēs, jāpārskata pensiju un pabalstu sistēma un jāapsver pakāpeniska pensiju reforma, palielinot pensionēšanas vecumu.
Memorands arī paredz, ka PVN likme palielināma no 21% līdz 23%, ja netiek rasts līdzvērtīgu pasākumu kopums.
Latvijas iestādes ir gatavas katru gadu turpināt šādus būtiskus pasākumus, līdz budžeta deficīts būs mazāks nekā 3% no IKP, kā to nosaka Māstrihtas kritēriji.
Sarunas ar SVF notiek, lai saņemtu šīs organizācijas aizdevuma daļu – 200 miljonus eiro (140,4 miljonus latu).
Partiju sarunas norit smagi, tajās izskanējis pat priekšlikums pagaidām atteikties no vienošanās parakstīšanas ar SVF. Šādu rīcību kā neiespējamu jau noraidījis premjers.
“Izdevumu mazināšana būs pietiekami smaga,” prognozējis premjers.
Pēc Dombrovska teiktā, nodokļu politikas jomā vienošanās ar SVF varētu būt līdzīga kā ar Eiropas Komisiju – nodokļu paaugstinājums tiks veikts tikai tādā gadījumā, ja valdībai neizdosies nodrošināt noteiktu ieņēmumu pieaugumu.
Kā uzsvēra premjers, jautājums par iespējamu pensiju samazinājumu par 15% esot pilnībā noņemts no dienaskārtības sarunās ar SVF.
Zināmas izmaiņas varētu skart sociālo jomu, tāpat vēl notiekot sarunas par publiskās un privātās partnerības turpmāko īstenošanu Latvijā, skaidroja premjers, uzsverot, ka sarunas ar SVF turpināsies arī nākamnedēļ.
LETA
Komentāri