Ņemot vērā to, ka reorganizācijas rezultātā ticis atbrīvots viens no Ogres rajona slimnīcas korpusiem, slimnīcas vadība ir nolēmusi tajā ierīkot sociālās gultas slimniekiem pēc operācijām, kā arī tiem, kuri, citu apstākļu spiesti, nevar dzīvot citur.
Kā skaidroja slimnīcas galvenais ārsts Jānis Trops, slimnīcā ir vienmēr bijušas sociālās gultas, taču tās praktiski nekad nav nācies izmantot, tāpēc šobrīd klientiem tiks piedāvāta sociālā gulta uz mēnesi, taču nepieciešamības gadījumā līgumu varēs arī pagarināt.
Šobrīd ir sagatavotas aptuveni 30 gultas korpusa 1.stāvā. Plānots, ka ar laiku tiks piedāvātas arī citas gultas.
Trops skaidroja, ka šobrīd, kad finansējums slimnīcai ir “nogriezts” par vairāk nekā 60%, slimnīca meklē risinājumus, lai izdzīvotu, un, piedāvājot palikšanas iespējas klientiem, slimnīca varētu mēģināt uzturēt bez nodaļām palikušo korpusu, jo no cilvēkiem, kuri pieteiktos uz sociālajām gultām, tiktu iekasēti no pieciem līdz 15 latiem.
Pēc viņa teiktā, situācija slimnīcā patlaban nav no labākajām un ir nācies pat līdz 40% samazināt darbinieku algas, taču pagaidām darbinieki ir pauduši savu gatavību turpināt darbu. Tāpat no 225 līdz 75 ir samazināts gultu skaits slimnīcā, kā arī plānveida pakalpojumi par klientiem pieejamām summām tiek piedāvāti par maksu.
Tai pat laikā Trops uzsvēra, ka slimnīca ir gatava sniegt neatliekamo palīdzību pilnā apmērā visiem pacientiem vismaz līdz gada beigām, jo pēc tam nav zināms, kāds būs slimnīcas liktenis un kāds statuss tai tiks piešķirts.
Slimnīcas pārstāvis izteica gandarījumu, jo slimnīcai pagaidām nav bijuši parādi ne par medicīnas precēm, ne komunālajiem pakalpojumiem.
Kā ziņots, vēl šogad Ogres rajona slimnīca ir saglabājusi daudzprofilu slimnīcas statusu.
LETA jau ziņoja, ka, pēc Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja Jevgēņija Kalēja aplēsēm, neatliekamo medicīnisko palīdzību vairākums slimnīcu spēj sniegt pusei pacientu, kas neērtā situācijā nostāda ārstus, kuriem “nu ir jāizšķiras, kuram pacientam palīdzība ir nepieciešama, bet kurš var gaidīt”.
Tāpat Kalējs informēja, ka šobrīd lielai daļai slimnīcu ir grūtības izmaksāt darbiniekiem algas un samaksāt nodokļus, kas drīzumā vienu otru iestādi varētu novest līdz maksātnespējas robežai. Šādā situācijā slimnīcas nonāk, jo dažām no tām finansējums samazināts pat desmit reizes un citām līdzinās ģimenes ārsta prakses finansējumam.
Kalējs informēja, ka visas reģionālās slimnīcas ir saņēmušas vēstules no medicīnisko ierīču un medikamentu piegādātājiem, kuri brīdina, ka vairs zāles nepiegādās, ja slimnīcas nedzēsīs esošos parādus, un ar pēcapmaksu arī turpmāk nekas netiks piegādāts.
Situācija ir kritiska visās slimnīcās, un nav nozīmes, vai tā ir universitātes slimnīca, reģionālā vai lokālā slimnīca, skaidroja Kalējs.
Lai kaut nedaudz domātu par nākotni, lokālās slimnīcas plāno apvienoties ap lielajām reģionālajām slimnīcām, lai tādā veidā pārņemtu kādas funkcijas no lielajām slimnīcām, kā arī lai noteikta veida palīdzību iespēju robežās sniegtu vienuviet.
Arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) neslēpa, ka slimnīcas grimst arvien sarežģītākos apstākļos un bez papildu līdzekļiem izdzīvot nespēs, bet veselības nozares iekšienē finansējums nav pārdalāms.
LETA
Komentāri