Nedēļas nogalē Cēsis līdzinājās mākslas vulkānam – tik jaudīgi un iespaidīgi trīs dienas ritēja mākslas dzīve akadēmiskajā mūzikā, teātra mākslā un glezniecībā.
Cēsu Mākslas festivālā uzstājās Latvijas akadēmiskās mūzikas zvaigznes – starptautisku konkursu laureāti – operas solisti Sonora Vaice,
Aleksandrs Antoņenko, mūziķi – vijolnieks Sandris Šteinbergs, altiste Ilze Kļava, čellists Reinis Birznieks, kuri ir pieprasīti ārzemju orķestros un tāpēc Latvijā satiekas retu reizi. Viena no tām bija Cēsu Mākslas festivālā, ansamblī „Rix” muzicējot kopā pianistu Jāni Maļecki un kontrabasistu Gunāru Upatnieku, un muzikālās meistarības virsotnes tika apliecinātas, atskaņojot F.Šuberta klavieru kvintetu. Sestdienas vakarā Cēsu sv. Jāņa baznīca bija klausītāju pilna, lai pēc ilgāka laika Latvijā dzirdētu nu jau pasaules slavu iemantojušā tenora A. Antoņenko balsi un viena no ievērojamākajiem Latvijas ērģelniekiem – Tālivalža Dekšņa spēli. Abos koncertos mirdzēja latviešu komponisti – Alfrēds Kalniņš solodziesmās un Pēteris Vasks oriģināldarbos kontrabasam un ērģelēm.
Augustā Cēsu Izstāžu nams kļuvis par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības filiāli. No Rīgā glabātajām kolekcijām izveidota
latviešu dižmeistara Borisa Bērziņa glezniecības darbu esence izstādē „Svētki”.
Nedēļas nogalē Cēsis bija kļuvušas arī
par profesionālā teātra galvaspilsētu Vidzemē. Valmieras drāmas teātris trīs dienās parādīja četras brīvdabas izrādes un, pretēji ierastajam, jauno sezonu sāka nevis ar viesizrādēm Rīgā, bet ar pirmizrādi Cēsīs. Pie tam skatītājiem tika izrādīti oriģināllugu iestudējumi – gruzīnu aktiera un režisora Otari Bagatorijas dramatiskais darbs „Karalis Līrs nabagmājā” paša gruzīnu autora režijā un latviešu režisora un dramaturga Laura Gundara jaundarbs, šīs vasaras Valmieras teātra
veiksmes stāsts uz Cēsu pilsdrupu skatuves – „Latviešu laiks”.
Cēsu Mākslas festivāla rīkotāji turpina citus gadus labi iesākto, apliecinādami, ka šī pilsēta ir radīta mākslai. Pietiek tikai mazliet radošas izdomas un darba, lai
senie pilsētas mūri
elpotu vienā ritmā ar mākslu. To apliecina arī jaunu teātra spēles laukumu piemeklēšana, šoreiz vecajā alus brūzī.
Traģiskais ar komisko savijās vienuviet gan lugas darbībā, stāstot par vecu cilvēku sarežģītajiem
likteņiem, gan tā izrādīšanas veidā, kad par teātra skatuvi
bija jākļūst citkārt pamestai vietai.
Cēsīs kaisītas mākslas pērles turpinās mirdzēt citur. Festivālam iestudētā izrāde „Karalis Līrs nabagmājā” nonāks Valmieras teātra
repertuārā, par L. Bernsteina mūzikla „Brīnišķīgā pilsēta” izrādīšanu Rīgā ieinteresējusies Nacionālās operas vadība. Komponista Andra Dzenīša jaundarbs „Sat Nam” ir piedzīvojis pirmatskaņojumu.
Sākusies Cēsu Mākslas festivāla noslēdzošā nedēļa ar gruzīnu kino vakariem pilsdrupās un lielo koncertu Cēsu sporta kompleksā „Vivat concerto” ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Latvijas starptautiskajām mūzikas zvaigznēm.
Mairita Kaņepe
Komentāri