Noslēdzies vizuālās identitātes konkurss notikumam “Cēsis – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027”, un žūrija par uzvarētāju atzina Jāņa Bremmera piedāvājumu.
Jau rakstīts, ka oktobra vidū Cēsu novada pašvaldība izsludināja atklātu vizuālās identitātes konkursu notikumam “Cēsis – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027”, nosakot, ka uzvarētājs saņems naudas balvu 7000 eiro apmērā.
Konkurss izraisīja lielu interesi, tika iesniegts 61 darbs, ko nedēļas garumā vērtēja žūrija, kurā bija desmit dažādu jomu speciālisti, tai skaitā Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Barbara Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina katedras vadītāja, asociētā profesore Maija Rozenfelde, mākslinieks Ritums Ivanovs un citi.
Vērtēšana notika vairākās kārtās, otrajā iekļuva 19 piedāvājumi, trešajā – četri, no kuriem finālā – divi, un žūrijas vairākums par labāko atzina Jāņa Bremmera izstrādāto risinājumu, kas tiks izmantots par pamatu pašvaldības vizuālajai komunikācijai ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu.
Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs un Eiropas kultūras galvaspilsētas darba grupas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis atzīst, ka lielais iesniegto darbu skaits un to augstā kvalitāte nepadarīja vērtēšanas komisijas darbu vienkāršu: “Konkursantu spilgtās skices iemirdzējās unikāli radošā ideju zvaigznājā! Konkursa popularitāte vēlreiz apliecina uzņemtā kursa aktualitāti un nozīmību. Tas dod spēku un iedvesmu paveikt lielas lietas. Mēs varam un varēsim sev kārtējo reizi apliecināt, ka Cēsis, to cilvēki un pasākumi ir zvaigznes.”
Pats autors sarunā ar “Druvu” neslēpj, ka gandarījums par žūrijas vērtējumu ir liels, īpaši uzzinot, cik daudz bijis pieteikumu. Lai arī ir rīdzinieks, kurš pārcēlies uz dzīvi laukos, viņš regulāri sekojot līdzi notiekošajam Cēsīs, jo te dzīvojot daudz draugu, radu. Savulaik piedalījies Cēsu vizuālās identitātes konkursā, tāpēc nolēmis, ka jāpiedalās arī šajā konkursā: “Man ir pieredze, ko cilvēki grib redzēt, esmu daudz strādājis pie logotipu, vizuālās identitātes veidošanas un cenšos tos veidot ikvienam viegli uztveramus. Mans rokraksts ir – tīrs, saprotams logotips bez ķeburiem, vienkrāsains, lai iederas visās pilsētvidēs. Tā kā tēma bija zvaigzne, uzreiz ķēros pie šī simbola, veidojot zvaigznes grafisko zīmējumu un gada skaitli. Man pašam šis piedāvājums ļoti patika, tāpēc necentos domāt vēl kādu, lai gan konkursa nolikums ļāva pieteikt vairākas idejas.”
Kā savā piedāvājumā norādījis autors: “Cēsis – vieta, kur dzimst jauna kultūras zvaigzne Eiropas zvaigznājā.” Logo veidots tā, lai uzreiz ir skaidrs vēstījums un tas būtu saprotams ikvienam – cēsniekiem, ciemiņiem, kā arī ārzemniekiem. Pēc autora stāstītā, tas liek skaidri saprast, ka 2027 ir gan skaitlis, gan zvaigznes, kas mirdz un šajā gadā mirdzēs Cēsīs. Logo stari ir nevienmērīga garuma, kas rada mirdzuma un spīduma efektu. Astoņi zvaigznes stari simbolizē dažādus kultūras virzienus. Vizuālās identitātes pamata krāsa ir Cēsu zilā, taču tā ir viegli adaptējama un pielāgojama citām krāsām, kas asociējas ar konkrētiem pasākumiem vai virzieniem.
Komentāri