“Nosakot minimālo statūtkapitālu 2000 latu apmērā, tiek ierobežotas iespējas uzņēmīgiem, taču bez darba palikušiem cilvēkiem veidot jaunus uzņēmumus, kas šobrīd būtu tik ļoti nepieciešams gan ekonomikas uzlabošanai, gan arī sociālās spriedzes mazināšanai. Formālā prasība iemaksāt dibināšanas brīdī kaut pusi no iespējamā uzņēmuma statūtkapitāla, attur ļoti daudzu uzņēmumu izveidošanu,” uzskata Latvijas vadošā grāmatvedības uzņēmuma “Baltijas Konsultantu nams” valdes loceklis un konsultants Māris Ginters.
“Arī pirms krīzes Latvijā bija salīdzinoši ļoti zems uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku skaits.
Šobrīd tas strauji samazinās, jo uzņēmumi bankrotē vai arī pārtrauc darbību. Tāpēc būtu jāmeklē jauni risinājumi, kā motivēt cilvēkus veidot savus uzņēmumus,” ierosina Māris Ginters.
Māris Ginters zina teikt, ka daudzu biznesa iniciatīvu iedzīvināšanai pietiek ar labu ideju, labiem kontaktiem, kā arī gatavību riskēt. “Pirmā nauda parādītos līdz ar uzņēmuma darbības uzsākšanu, jo iepriekš par to jau panākta vienošanās ar potenciālo klientu. Taču pietrūkst tieši šo Ls 1000, kas ir puse no obligāti iemaksājamā statūtu kapitāla. Šodienas situācijā arī aizņemties šo naudu, kā zināms, ir ļoti apgrūtinoši,” norāda Māris Ginters.
Māris Ginters uzskata, ka katram jaundibināmam uzņēmumam būtu pašam jādod iespēja noteikt, cik liels statūtu kapitāls tam ir nepieciešams. Tam būtu jābūt atkarīgam no uzņēmuma darbības jomas. “Cik liels statūtu kapitāls būtu nepieciešams uzņēmumam, kurš vēlas sniegt konsultāciju pakalpojumus?” retoriski vaicā Māris Ginters.
“Prasītos arī atvieglot kārtību, kādā statūtu kapitālā būtu ieskaitāms mantiskais ieguldījums. Šobrīd, kā zināms, nepieciešams ieguldītās mantas novērtējums. Lai, taču, opis iegulda savu “Žigulīti” savā jaunajā uzņēmumā, un ar to izvadā, piemērām, bulciņas,” stāsta Māris Ginters.
“Valsts, lai nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību, noteiktās jomās var saglabāt stingrākas prasības tai skaitā pret statūtu kapitālu vai arī nosakot īpašu depozītu, kā tas jau šobrīd ir, piemēram bankām, apdrošinātājiem, augstskolām, tūrisma operatoriem u.c.” uzskata Māris Ginters.
“Līdzšinējā pieredze arī liecina, ka uzņēmumi pret statūtu kapitālu izturas ļoti formāli, kas vienlaicīgi rada nevajadzīgu grāmatvežu uztraukumu,” pieredzē dalās Māris Ginters.
“Domāju, ka statūtu kapitāls arī nav īstais veids, kādā cīnīties ar krāpnieku firmām. Tie, kas nodarbojas ar nodokļu shēmām, domāju, atradīs ne tikai dibināšanai nepieciešamos
tūkstošus. Ir, taču, citas, daudz efektīvākas cīņas metodes ar krāpniekiem,” uzskata Māris Ginters.
Atgādinām, ka “Baltijas Konsultantu nams” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums šajā nozarē strādā jau 10 gadus un 2009.gadā apkalpo vairāk nekā 160 Latvijas uzņēmumus.
Komentāri