Par kukuļa izspiešanu apsūdzētais kādreizējais Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektors un Rīgas komercģimnāzijas direktors Juris Stabiņš pirms sprieduma pasludināšanas Rīgas apgabaltiesā.
Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments šodien nolēma atstāt negrozītu iepriekš piespriesto astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju kukuļu izspiešanā apsūdzētajam kādreizējam Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektoram, bijušajam Rīgas komercģimnāzijas direktoram Jurim Stabiņam.
Kā
informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte, Senāta lēmums nav pārsūdzams un krimināllieta tuvāko dienu laikā tiks nosūtīta sprieduma izpildei.
Šā gada 13.februārī AT Krimināllietu tiesu palāta Stabiņa lietu izskatīja apelācijas kārtībā un nolēma viņam piespriest astoņu gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kas ir tikpat bargs sods, kā iepriekš bija lēmusi Rīgas apgabaltiesa.
AT Krimināllietu tiesu palāta gan nolēma atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Stabiņa notiesāšanu pēc trim Krimināllikuma (KL) pantiem – par nelikumīgu darbību ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem organizēšanu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā.
Kā paskaidroja AT preses sekretāre Priedīte, Stabiņš minētajos pantos attaisnots noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, taču lietas būtību tas nemaina, jo “panti tika atcelti, lai precizētu kvalifikāciju”. Šajā gadījumā viņš pēc būtības netika attaisnots, taču tika noņemti “liekie panti”, iepriekš norādīja tiesas pārstāve.
Līdzīgi kā pirmās instances tiesa, arī AT Krimināllietu palāta tomēr uzskatīja, ka Stabiņš ir notiesājams pēc KL 320.panta 3.daļas – par kukuļņemšanu, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu. Krimināllietu tiesu palāta gan juridiski neatstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu daļā par Stabiņa notiesāšanu pēc minētā panta. Šajā daļā apelācijas instances tiesa taisīja jaunu notiesājošu spriedumu, taču astoņu gadu brīvības atņemšana ar mantas konfiskāciju, ko apelācijas instances tiesa Stabiņam piemēroja, neatšķīrās no pirmās instances tiesas piespriestā soda.
Līdzīgi kā pirmās instances tiesa, arī AT Krimināllietu tiesu palāta februārī nolēma, ka Stabiņam ir jākonfiscē 945 lati, kas iepriekš tikuši izmantoti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā operatīvajā eksperimentā, lai pierādītu amatpersonas noziedzīgās darbības.
Pirmās instances tiesas spriedumu pārējā daļā AT Krimināllietu tiesu palāta februārī nolēma atstāt negrozītu, kas nozīmē, ka apelācijas instances tiesa atzina par pamatotu arī Stabiņa notiesāšanu pēc vēl trim iepriekš neminētiem KL pantiem. Divi no šiem pantiem ir saistīti ar nepatiesu liecību organizēšanu, bet viens ir par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanas un šo viltojumu izmantošanas organizēšanu.
Galīgais sods Stabiņam noteikts pēc KL 50.panta 1.daļas, kura paredz: “Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo laiku.”
Lai gan AT Krimināllietu tiesu palātas 13.februāra spriedumu bija pārsūdzējusi gan prokurore Elga Jonikāne, gan Stabiņa advokāte Iveta Vietniece, AT Senāts šodien nolēma prokurores kasācijas protestu un aizstāves kasācijas sūdzību noraidīt, minēto spriedumu atstājot negrozītu.
Izskatot lietu pirmajā tiesu instancē, 2008.gada 3.aprīlī Rīgas apgabaltiesa Stabiņu atzina par vainīgu pēc panta par kukuļu izspiešanu un vēl pēc sešiem iepriekšminētajiem KL pantiem, trijos no kuriem AT Krimināllietu tiesu palāta Stabiņu pēc tam attaisnoja. Apgabaltiesa no Stabiņa nolēma piedzīt arī 13 686 latus par labu valstij un 945 latus par labu KNAB. Minētās summas Stabiņam būs jāmaksā arī saskaņā ar vēlāko AT spriedumu.
Iepriekš no Stabiņa tika nolemts piedzīt arī 500 latus par labu kādai personai, kura viņam bija devusi pieprasīto naudu, kas it kā bijusi paredzēta skolas remontam, taču vēlāk izrādījies, ka tas ir kukulis, kas paredzēts vien paša skolas direktora vajadzībām. Pirmās instances tiesas spriedumu arī daļā par šo 500 latu piedziņu AT vēlāk negrozīja.
Apelācijas sūdzību par minēto Rīgas apgabaltiesas spriedumu bija iesnieguši Stabiņa advokāti Aivo Leimanis un Māra Veidiņa, savukārt apelācijas protestu – prokurore Jonikāne.
Stabiņam tika uzrādīta apsūdzība par kukuļa izspiešanu 13 551 lata apjomā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka viņš kukuli pieprasījis astoņas reizes. Lietā piecas epizodes ir par mēģinājumu izprasīt kukuli 12 995 latu apjomā. Prokurors divas epizodes lietā izdalījis arī par sagatavošanos izspiest kukuli 2000 latu apjomā. Šīs epizodes bijušas saistītas ar viltotu dokumentu sagatavošanu, par ko varētu saņemt kukuli.
Prokuratūra bijušajam rektoram un Rīgas komercģimnāzijas direktoram uzrādījusi apsūdzību arī par viltus liecinieku organizēšanu, kas izdarīta personu grupā. Viņš uz prokuratūru iepriekš esot atvedis viltus liecinieku, taču noziedzīgais nodarījums nācis gaismā. Arī pēc šiem KL pantiem Stabiņš visās tiesu instancēs atzīts par vainīgu.
Par cietušajiem krimināllietā prokuratūra atzinusi trīs personas, no kurām Stabiņš pieprasījis kukuli jeb, pēc apsūdzētā teiktā, “ziedojumus skolas remontam”. Cietušie liecībās norādījuši, ka brīvprātīgi naudu Stabiņam nebūtu nodevuši.
Stabiņš savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos nav atzinis.
Izmeklēšanas gaitā atklājies, ka Stabiņš vairākiem vecākiem lūdzis naudu skolas trepju remontdarbiem. No atsevišķiem vecākiem tikušas prasītas dažādas summas, taču kopumā, pamatojot naudas izlietojumu tieši ar trepju remontu, Stabiņa pieprasītā summa veidojusi gandrīz 8000 latu.
Izmeklēšanas gaitā arī noskaidrots – kāda cita firma trepju remontu skolā jau bija veikusi par nepilniem 300 latiem.
Tāpat izmeklētāji lietā atklājuši kādu sakritību – no vecāku sniegtajām liecībām izriet fakts, ka tiem, kuru bērni stājušies 10.klasē, Stabiņš “lūdzis ziedot” 1000 latu gadā, bet par trīs gadiem – 3000 latu. Savukārt vecākiem, kuri vēlējās, lai skola bērnu uzņem 11.klasē, Stabiņa norādītā summa bija vairs tikai 2000 latu, bet tiem, kuru bērni stājās 12.klasē, – mazāk nekā 1000 latu.
Prokurore pirmās instances tiesas debatēs nolasīja arī vecāku sniegtās liecības – lielākajā daļā gadījumu vecāki Stabiņa “lūgumu ziedot” skaidri sapratuši kā kukuļa prasīšanu, lai viņu bērns tiktu uzņemts skolā, turklāt lielākā daļa arī piekritusi un centusies pieprasīto summu ieskaitīt Stabiņa norādītajos kontos.
Tomēr kāda persona, kurai Stabiņš, līdzīgi kā citiem bērnu vecākiem, bija “lūdzis ziedot”, sapratusi, ka skolas direktors rīkojas pretlikumīgi, tāpēc vērsusies KNAB, kas pēc tam organizējis gan Stabiņa telefonsarunu noklausīšanos, gan kratīšanu viņa darba kabinetā un dzīvesvietā, kā arī uzņēmumā, kas noformēja līgumus.
Stabiņu KNAB aizturēja 2004.gada septembrī aizdomās par 3000 latu kukuļa ņemšanu.
LETA
Komentāri