Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēknis Kārlis Sprukts ieguvis pirmo vietu starptautiskajā profesionālās izcilības konkursā mēbeļu galdniekiem “Joiner 2020”.
Konkurss, kura rīkotājs šoreiz bija Kauņas (Lietuva) tehnikums, norisinājās tiešsaistē, tajā piedalījās desmit izglītības iestāžu jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Čehijas. Jauniešiem bija jāsagatavo koka kaste.
Uzvarētāju konkursam gatavoja meistars Mārtiņš Jurciņš. Viņš norāda, ka panākuma pamatā ir papildu darbs, ko ieguldījuši abi. Kārlis Sprukts gan sākotnēji bija rezervists, bet visi galvenie spēki startējuši krēslu konkursā, nolemts, ka tie puiši otrreiz nepiedalīsies, lai darbojas rezervists, un, lūk, pirmā vieta. M. Jurciņa audzēkņiem šis gads ļoti veiksmīgs. Jau rakstījām, ka konkursā “Krēsls 2020” tehnikuma audzēkņi izcīnīja trīs godalgotās vietas.
Normālā situācijā M. Jurciņam vakari paiet deju mēģinājumos, viņš vada deju kolektīvus “Tūgadiņš”, tagad tie nenotiek, brīvo laiku var veltīt puišiem, kuri vēlas sevi pilnveidot papildu ikdienas nodarbībām. Tas arī dod rezultātu.
“Man prieks par puišiem, kuri grib mācīties papildus, ja ir iespēja, esmu gatavs viņiem palīdzēt. Kovida laiks ļāva būt ar viņiem kopā par visiem 120 procentiem. Žēl, ka tā nevar visu laiku, nākas strādāt divos darbos, jo valstī tāda situācija,” atzīst M. Jurciņš.
Stāstot par konkursu “Joiner 2020”, viņš norāda, ka aptuvens konkursa uzdevums saņemts neilgu laiku iepriekš – kas būs jāgatavo, kas sarežģītākais, tam arī varējuši īpašāk gatavoties.
Tad pa pastu atnācis sūtījums ar materiāliem konkursa kastes pagatavošanai. Visas koka detaļas īpaši apzīmogotas, zīmogus nedrīkstēja noslīpēt, tiem bija jāpaliek redzamiem. Deviņos rītā sūtījums atvērts, un četros pēcpusdienā tiešsaistē žūrijai bija jānodemonstrē, kā paveikts darbs, lai nav tā, ka vēl kaut ko varētu pielabot. Otrajā dienā gatavos darbus sūtīja uz Lietuvu, žūrijas komisija vērtēja, nezinot, kuru darbu kurš audzēknis gatavoja. Viss rūpīgi mērīts, pārbaudīts, nosakot labāko.
M. Jurciņš stāsta, ka audzēknim strādāt savā darbnīcā ir labāk, arī meistars varējis sniegt padomu: “Manā skatījumā arī šādi konkursi ir mācību sastāvdaļa. Tie puiši, kuri grib ko vairāk apgūt, grib piedalīties konkursos, arī ir pelnījuši, ka ar viņiem vairāk pastrādā, arī konkursa laikā sniedz padomus. Ikdienā jau to nevar, ja skolā stundas ir līdz četriem, ar konkursantiem pēc tam vakarā strādājām līdz astoņiem, pat ilgāk. Tas ir laiks, ko normālā situācijā atvēlu deju kolektīva vadīšanai. Tagad mēģinājumi nenotiek, otro maiņu veltīju papildu nodarbībām, un tur arī ir viss panākumu noslēpums. Ja pēc stundām varam individuāli pastrādāt, pārrunāt dažādas nianses, tad arī var daudz panākt.”
Meistars atzīst, ka uzdevums gan neesot bijis pārāk sarežģīts, īpaši, ja to salīdzina ar konkursiem “Krēsls” vai “Skill”: “Profesionālās meistarības konkursos parasti ir kas vairāk par to, ko apgūstam standarta nodarbībās, prasmes ārpus mācību plāna. Tāpēc vairākas dienas pirms konkursa ar Kārli palikām darbnīcās ilgāk, zinot, kas būs jādara, patrenējāmies, un ir prieks, ka viņš veiksmīgi ar visu tika galā.”
Jautāts, vai meistars cerēja, ka būs labs rezultāts, viņš saka, ka tā cenšoties nedarīt. Kad saceroties, nekā nav, bet, kad ļaujoties procesam, viss notiek. Tā esot jau kopš tiem laikiem, kad pats kā jaunais meistars startējis konkursos. Kad gājis ar cerību, ka nu gan būs labi, rezultāts nav bijis augsts, bet, kad vienkārši darījis, gūta uzvara.
“Nevar domāt par rezultātu, jādomā tikai un vienīgi par darbu, tad panākumi paši atnāks,” norāda M. Jurciņš.
Var minēt, ka konkursā otrajā vietā Jānis Švēde no Jelgavas tehnikuma, bet trešajā Povilas Demikis no Kauņas.
VTDT direktors Artūrs Sņegovičs norāda, ka šis panākums dod atzinību par ieguldīto darbu, ļauj redzēt, ka tehnikuma jaunieši ir konkurētspējīgi ne tikai Latvijā: “Tas ir labs apliecinājums pirmām kārtām meistariem, redzam, ka Mārtiņš Jurciņš prot sagatavot augsta līmeņa speciālistus. Arī jauniešiem šī ir iespēja sevi apliecināt, un tie jaunieši, kuri vēl tikai domā par profesijas izvēli, var redzēt, ka te sagatavo labus speciālistus.
Prieks par Kauņas tehnikuma iniciatīvu, ka viņi šādu konkursu izveidoja, un redzam, ka patiesībā arī paši ko tādu varam sarīkot ne tikai klātienē, bet arī attālināti, un šāda pieredze lieti noder.”
Komentāri