Cēsu novada pašvaldība vairākkārtēji saņēmusi iedzīvotāju pārmetumus par nepietiekamu elektroenerģijas taupīšanu, pārlieku ilgi apgaismojot pilsētas ielas. Pašvaldība ir pateicīga iedzīvotājiem par rūpēm un priekšlikumiem.
Lai apliecinātu, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai pēc iespējas vairāk samazinātu apgaismojuma izmaksas, Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja vietniece Liene Jurģēna skaidro, ka jau kopš pavasara pilsētā ir ieviests taupības režīms, vasaras mēnešos būtiski samazinot tēriņus. Tā piemēram, šīs vasaras mēnešos pašvaldība par apgaismojumu maksāja uz pusi mazāk nekā pērn. Tas izdevies, ieviešot taupības režīmu, kad vasarā maģistrālajās ielās dega katra otrā laterna, tika izgaismota tikai daļa no vecpilsētas un atsevišķas vietas pilsētā.
Sākoties rudenim, kad laika apstākļi ir mainīgi un līdz ar to arī dienas gaismas parādās gandrīz katru dienu atšķirīgā laikā, pilsētā tika veikti darbi, lai noregulētu un atrastu optimālo veidu, kā pēc iespējas vairāk ietaupīt. Pašlaik visu diennakts tumšo laiku pilsētā ir izgaismotas maģistrālās ielas, kurās deg katra otrā laterna, gaišs ir arī pilsētas centrs un daļa vecpilsētas. Tāpat arī izgaismoti ir abi parki – Maija un Pils parks.
Iedzīvotāji bija nobažījušies, kāpēc no rītiem laternas izslēdzas vēlāk nekā uzaust gaisma. „Pilsētas apgaismojums vakaros ieslēdzas tiklīdz iestājas tumsa un izslēdzas ap pusnakti, bet no rītiem ieslēdzas tiklīdz uzaust gaisma. To regulē laika un gaismas releji. Tomēr jāņem vērā tas, ka šie releji ne visur atrodas pašā gaišākajā vietā, reizēm koku ēna kavē to reakciju uz pirmajiem gaismas stariem. Pie tam releja tehniskās īpašības neļauj tam izslēgties gluži kā gaismas slēdzim, un paiet 15 minūtes no gaismas uzaušanas brīža līdz tas izslēdzas. Tāpēc arī iedzīvotāji zvana uz pašvaldību un uz laikraksta „Druva” redakciju un pauž neizpratni par elektrības netaupīšanu. Bet, bieži vien, kamēr cilvēks ir ticis līdz darbavietai, laternas ir jau izslēgušās,” skaidro SIA firmas „Spriegums” vadītājs Didzis Zaharovs.
Tāpat arī, iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc naktīs gaisma deg ne tikai maģistrālajās ielās, bet arī to sānielās. „Maģistrālo ielu apgaismojuma barošanas punkti atrodas blakus ielās, tāpēc arī daļa no mazajām ieliņām naktī ir apgaismotas,” skaidro L.Jurģēna.
„Reizēm saņemam pārmetumus, ka gaisma deg arī dienas laikā. Piekrītu, ka ir tādas situācijas, jo tas ir nepieciešams, lai atklātu un novērstu bojājumus, apzinātu izdegušās spuldzes un veiktu uzlabojumus,” skaidro D.Zaharovs. „Piemēram, oktobra vidū, kad pilsētā plosījās liels vējš, L.Paegles ielā dienas laikā pēkšņi iedegās apgaismojums. Tas notika tehnisku problēmu dēļ, jo uz apgaismojuma vadiem uzkrita elektrības vadi. Problēmu nekavējoties novērsām, bet iedzīvotāji jau bija paspējuši piezvanīt uz „Hallo Druva” un pauduši sašutumu. Paldies iedzīvotājiem par modrību!” pauž D.Zaharovs.
Ņemot vērā, ka septembris bija pirmais rudens mēnesis un SIA firma „Spriegums” veica tehniskus uzlabošanas darbus, vēl nav iespējams noteikt, cik liels ietaupījums būs izmantojot taupības režīmu. Tomēr, prognozes liecina, ka apgaismojuma izmaksas rudenī un ziemā būs vismaz par vienu trešdaļu zemākas nekā pērn.
Komentāri