Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) vakar apmeklēja Līgatni un Valmieru. Abu pilsētu apmeklējumu laikā ministrs tikās ar pašvaldību vadību, vietējiem uzņēmējiem, kā arī diskusija ar Vidzemes augstskolas studentiem par ekonomisko situāciju valstī. No rīta ministrs tikās ar Līgatnes novada domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu (JL), lai pārrunātu pašvaldības aktualitātes. Pēc tam ministrs apmeklēja Līgatnes papīrfabriku, kur tikās ar uzņēmuma vadību un iepazīsies ar papīrfabrikas darbību.
Pēc Līgatnes uzņēmuma apmeklējuma Kampars devās uz Valmieru, kur tikās ar Valmieras domes vadību.
Tikšanās laikā Valmierā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) sarunā ar pašvaldības pārstāvjiem pozitīvi novērtēja sasniegto mājokļu siltināšanas projektu jomā, uzsverot, ka Valmiera ir piemērs citām pašvaldībām.
Kampars norādīja, ka cilvēki nenovērtē sniegto iespēju ar siltināšanas palīdzību palielināt sava mājokļa vērtību, bet daudz vairāk koncentrējas uz to, ka šai vajadzībai nepieciešams ņemt kredītu.
Valmieras pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks, stāstot par Valmieras pieredzi mājokļu siltināšanā, sacīja, ka pašvaldība regulāri aicina kopā māju pārvaldniekus un rāda reālo situāciju – konkrētu Valmieras māju ieguvumus no siltināšanas.
Tāpat sarunā ar pašvaldību tika runāts par plānoto Nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu. Valmieras pašvaldības finanšu direktore Inta Štefenberga atzina, ka pašreizējā redakcijā nodokļa administrēšana izmaksās vairāk, nekā būs reālie ieguvumi no nodokļa. Tam piekrita arī ministrs, kurš atzina, ka pašreiz izstrādāto nodokļa variantu būtu nepieciešams pārstrādāt.
Baiks sacīja, ka nodoklī būtu nepieciešams iestrādāt kritērijus, piemēram, par mājokļa vecumu. “Šādā gadījumā cilvēks zinātu, ka par vairāk nekā 50 gadus vecu māju viņam nodokļos nav jāmaksā tūkstoši.”
Vēlāk, tiekoties ar Valmieras uzņēmējiem, ministrs sniedza informāciju par izstrādātajiem dokumentiem, vienlaikus informējot, ka pašlaik Ministru kabinetā notiek mēģinājumi mainīt domāšanas veidu. “Mēs mēģinām radīt jaunu domāšanas veidu, kurā ekonomiskā attīstība ir bāze, lai tālāk kaut ko varētu pārdalīt.”
Jaunajos apstākļos nav nepieciešamības atdalīt, piemēram, Satiksmes ministrijas vai Zemkopības ministrijas nozares, bet gan skatīties, kā tas kopumā ietekmē Latvijas ekonomiku.
Ministrs arī uzklausīja uzņēmēju iebildumus un priekšlikumus.
SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings, uzsākot sarunu, ministram teica, ka joprojām no valdības puses nav dzirdams, kā tiek plānots naudu nopelnīt, tiek runāts tikai par to, kā to iztērēt.
Valmieras Uzņēmēju Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Ābele stāstīja, ka tūrisma biznesu Latvijā nopietni iedragājusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana, kuras dēļ cilvēki izvairās palikt Latvijā pa nakti, izmantojot viesnīcu pakalpojumus.
Kampars paskaidroja, ka tuvākajā laikā samazināt nodokļa likmi nebūs iespējams, turklāt Starptautiskais Valūtas fonds uzskatot, ka situāciju Latvijā var glābt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana un PVN paaugstināšana.
LETA
Komentāri