Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina Latvijas teritoriju padarīt par brīvu no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas, biznesa informācijas portālu “Nozare.lv” informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāpilda visas noteiktās prasības par brīvu preču kustību, kas attiecas arī uz ģenētiski modificētiem organismiem, līdz ar to nevar noteikt vispārīgu aizliegumu visā valstī. Taču, ja visas 108 Latvijas pašvaldības pieņems saistošos noteikumus, ar kuriem tiek aizliegts konkrētās pašvaldības teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, iespējams padarīt Latvijas zemi brīvu no ģenētiski modificētiem kultūraugiem.
Šā gada 23.jūlijā veiktie grozījumi “Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” paredz, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, atbilstoši likumam konsultējoties ar sabiedrību, kā arī informējot par šo aizlieguma noteikšanu kontrolē iesaistītās valsts institūcijas. Aizliegums pašvaldībai jānosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
Pastāv pamatotas bažas par ģenētiski modificēto kultūraugu kaitīgo ietekmi uz vides daudzveidību un cilvēku organismu, tāpēc abas organizācijas aicina pasargāt Latvijas dabu, saglabājot vides daudzveidību, un izslēgt iespēju ģenētiski modificētu augu sajaukšanos ar parastiem augiem, kas ilgtermiņā varētu novest pie atsevišķu augu un dzīvnieku sugu izzušanas vai neatgriezeniskas pārveides.
“Aicinām pasargāt Latvijas teritorijā esošos tradicionālos un bioloģiskos lauksaimniekus no iespējamiem zaudējumiem, kas var rasties, ģenētiski modificētām kultūrām sajaucoties ar viņu audzēto produkciju, kā arī pasargāt novadu vides daudzveidību,” sacīja Garkalne.
Aizvien plašākas teritorijas ES dalībvalstīs un ārpus ES esošās zemēs tiek pasludinātas par zonām, kas brīvas no ģenētiski modificētiem kultūraugiem. Eiropā ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu aizliegušas 4567 pašvaldības, 196 provinces un 93 prefektūras un departamenti. Pētījumi arī apliecina, ka nav iespējama ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana paralēli tradicionālajām, jo pastāv maza iespēja novērst abu viena kultūrauga šķirņu sajaukšanos. 828 zinātnieki no 84 valstīm parakstījuši atklātu vēstuli, kura brīdina par ģenētiski modificētu organismu bīstamību un aicināja atteikties no to izplatības.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina novada domes deputātus un lēmuma pieņemšanā iesaistītās puses izmantot pašvaldības tiesības rīkoties likumā noteiktā kārtībā, pasludināt novadu par brīvu no ģenētiski modificētiem kultūraugiem un aizliegt tos audzēt konkrētā novadā.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 48 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 10 500 ražojošo lauksaimnieku. Padome iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ir nacionālas nozīmes profesionāla organizācija, kurā apvienoti bioloģiskajā lauksaimniecībā strādājošie, tīras vides saglabātāji un “zaļā” dzīves veida piekritēji, asociācija apvieno vairāk nekā 650 biedru.
Kā ziņots, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Jānis Vanags un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka veiktajā pētījumā “Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā” secinājuši, ka ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana Latvijā būs dārgāka nekā konvencionāli un bioloģiski audzēta pārtika.
Zinātnieki secinājuši, ka ģenētiski modificēto kultūraugu nekontrolētas izplatības rezultātā radītie potenciālie zaudējumi būs bioloģiskām saimniecībām, kurās tiek audzēti ģenētiski modificēto kultūraugu nekontrolētas izplatības apdraudētie kultūraugi. Zaudējumi iespējami Sēklkopības un zinātnes centriem, kas savā teritorijā pavairo augstākās klases sēklas materiālu un sadarbībā ar tuvējām zemnieku saimniecībām nodrošina nepieciešamās sēklas materiāla ieguvi krustziežu kultūraugiem.
Arī citām saimniecībām, kurās tiek audzēti ģenētiski modificēto kultūraugu nekontrolētas izplatības apdraudētie kultūraugi, ir iespējami zaudējumi. Zinātnieki potenciālus zaudējumus saskata biškopjiem, kā arī saimniecībām un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, kā arī sniedz veselības rehabilitācijas pakalpojumus
LETA
Komentāri