Lai mazinātu Covid-19 izplatību un pulcēšanos gaidāmo svētku laikā, valdība otrdien, 29. decembrī, konceptuāli vienojās ieviest komandantstundu un pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 7. februārim, informēja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Plānots, ka komandantstunda jeb “brīvdienu mājsēdis”, kā to nosauca premjers, stāsies spēkā jau trešdien, 30. decembrī, un ilgs līdz 4. janvārim. Šajās dienās no pulksten 22 līdz 5 rītā nedrīkstēs atrasties ārpus savas dzīvesvietas. Tāpat komandantstunda būs spēkā no 8. līdz 10. janvārim.
Šobrīd nav plānots ierobežot pārvietošanās iespējas pa dienu. Līdz ar to tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkstēs strādāt no pulksten 6 līdz pulksten 21, lai darbinieki varētu nokļūt no mājām uz darbu un atpakaļ, nepārkāpjot noteikumus. Darba laika ierobežojums attiektos arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, joprojām ēdienu un dzērienus izsniedzot tikai līdzņemšanai.
Valdība un eksperti Ministru kabineta (MK) un Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas kopsēdē secināja, ka joprojām cilvēku klātienes tikšanās dēļ Covid-19 izplatība ir pārāk augsta, lai veselības aprūpes sistēma arī turpmāk varētu pilnvērtīgi nodrošināt ārstēšanu visiem pacientiem.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šādu lēmumu pieņemšanu skaidroja ar to, ka šobrīd “vairāk nekā 1000 cilvēki Latvijas slimnīcās cīnās par savu veselību, pussimts par dzīvību, mediķi ir uz izsīkuma robežas, esam infekcijas nesamazināšanās līknē jau nedēļu”. Viņa uzsvēra: “Lai kopējiem spēkiem novērstu kārdinājumu Jauno gadu sagaidīt draugu un radu pulkā, ir šie salīdzinoši radikālie ierobežojumi.”
Ministre skaidroja, ka “cerību stars jeb vakcīna jau ir kļuvusi par realitāti”, tāpēc ir jāiztur un jāsamazina inficēšanos līdz brīdim, kad varam sākt runāt par “noteiktu imunitātes veidošanos frontes pirmajās līnijās”.
Arī premjers uzsvēra, ka situācija nekļūst labāka. Vidēji dienā Covid-19 dēļ bojā iet 17 cilvēki. Līdz ar to valdība vienojās pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 7. februārim.
Kā uzsvēra Valsts kancelejā, Ministru kabinets un eksperti turpina darbu, lai vienotos par skaidrām regulējuma detaļām. Nākamā Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde plānota trešdien, 30. decembrī.
Pēdējā diennaktī veikti 11 207 Covid-19 testi, reģistrēti 838 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī reģistrēti 25 nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība atkārtoti izsludinājusi ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim.
Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību. Tāpat līdz 11. janvārim nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.
Arī Latvijas veselības aprūpes jomā 10. decembrī tika izsludināta ārkārtas situācija.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien, 21. decembrī, paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.
26. decembrī Latvija saņēma pirmo kravu ar 9750 farmācijas uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devām.
Pirmdien, 28. decembrī, Latvijā sākta vakcinācija pret Covid-19, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.
Komentāri