Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka izmaiņas likumos un Ministru kabineta noteikumos var veikt tā, lai veicinātu attīstību un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, nevis zem nodokļu sloga iznīcinātu ekonomiku.
Kā biznesa informācijas portālu “Nozare.lv” informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze un “Zemnieku Saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, lauksaimnieku organizācijas daudzkārtējās pārrunās ar valdību aktīvi paudušas savu nostāju un pašlaik aktīvi iestājas par likumdošanas sakārtošanu, kas veicinātu attīstību. Budžets nākamajam gadam ir smags, taču lauksaimnieki uzskata, ka, izdarot izmaiņas atsevišķos likumu pantos, var stimulēt uzņēmējdarbību, vienlaicīgi būtiski neietekmējot valsts budžetu, tādēļ lauksaimnieku organizācijas sagatavojušas konkrētus priekšlikumus.
Tā koalīcijas deputātu atbalstu guvušas lauksaimnieku organizāciju rosinātās izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” 9.pantā, nosakot, ka par lauksaimniecības produktiem, ko lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem piegādājuši to ražotāji vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā taksācijas periods tiek noteikts tas periods, kurā lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņem atlīdzību par veikto lauksaimniecības produkcijas piegādi, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no produkcijas piegādes un rēķina izrakstīšanas mēneša. Pašlaik spēkā esošā likuma pants runā tikai par graudaugu ražotājiem, nevis visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.
Dažādās lauksaimniecības nozarēs norēķini par piegādāto lauksaimniecības produkciju notiek dažādos periodos atkarībā no nozares specifikas, piemēram, piena nozarē – 90% gadījumu norēķins notiek likumdošanā noteiktajā termiņā 30 dienu laikā. Vidēji visās lauksaimniecības nozarēs norēķini tiek kavēti 20% gadījumu ar divu mēnešu novirzi virs likumdošanā noteiktā 30 dienu termiņa. Grozījumu rezultātā valsts budžetā rastos ieņēmumu novirze par diviem mēnešiem par aptuveni 0,96 miljoniem latu lielu naudas apjomu. Taču piedāvātās izmaiņas dotu reālus ekonomiskus ieguvumus – samazinātos maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, tiktu atvieglota lauksaimniecības produktu ražotāju naudas plūsmas plānošana, samazināsies valstij nenomaksāto nodokļu parādnieku skaits.
Tāpat lauksaimnieki, izprotot valsts ekonomisko situāciju un nepieciešamību panākt budžeta sabalansētību, akceptēja valdības priekšlikumu par grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot ar 2010.gada 1.janvāri palielināt nodokļa likmi zemei no 1% līdz 1,5%. Šīm nodokļa izmaiņām lauksaimnieki piekrita, ja tiek virzītas izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas ceturtajā nodaļā, spēkā esošo nodokļa atlaidi lauksaimniecības uzņēmumiem no 10 latiem par hektāru paaugstinot līdz 30 latiem par hektāru.
Piemērojot šo uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi, valsts stimulētu lauksaimniekus strādāt kaut ar nelielu, bet peļņu un ieguldīt to primārajā ražošanas pamatlīdzeklī – zemē, tādejādi stimulējot zemes apsaimniekošanu un sektora stabilitāti. Latvijai, lai atveseļotu ekonomiku un veicinātu ražošanu, jāpalielina ar kapitālu saistītie nodokļi, nevis jāpalielina nodokļu slogs darbaspēkam, tomēr vēl joprojām trūkst skaidrības par administrēšanas kapacitāti.
Lauksaimnieku organizācijas kategoriski neatbalsta darba auto nodokļa piemērošanu – zemnieku saimniecībās, kurās atšķirībā no sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, jo zemnieks atbild ar visu savu mantu un īpašumu, pat ar savu dzīvojamo platību, tādām privātām mantām kā apģērbs un mēbeles, turklāt zemniekiem darba laiks nav normēts no plkst.8 vai plkst.9 līdz plkst.17 vai plkst.18, tādēļ neiespējami noteikt auto izmantošanu darba vajadzībām vai personīgajām.
Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka šī nodokļa ieviešana ir nepamatota un sasteigta. Pat ja ir pozitīvi piemēri citās valstīs, tad valsts ierēdņi pašlaik nespēj argumentēt loģisku šī nodokļa administrēšanas shēmu, tas tikai apgrūtinātu grāmatvedības veikšanu vai veicinātu izdomāt veidus, lai izvairītos no šī nodokļa nomaksas, tādēļ nav saprotama šī nodokļa “spītīga” tālāk virzīšana Saeimā. Ar šādu nodokli vajadzētu aplikt valsts augstākās amatpersonas un visus ierēdņus, kuri izmanto valsts autotransportu savām privātām vajadzībām, tostarp, lai nokļūtu no savas dzīves vietas uz darbu.
Konstruktīvs dialogs ar iesaistītājiem partneriem izveidojies akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai administrēšanas jautājumā, un lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka pašlaik būtu jāvirza scenārijs, kas paredz akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimniekiem, ja degviela iegādāta mazumtirdzniecība, bet vairumtirdzniecībā lauksaimnieki jau varētu degvielu iegādāties bez akcīzes nodokļa, sākot ar 2010.gada sākumu.
LETA
Komentāri