Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ar grafiti projektu mākslinieki rada Valmieras identitātei atbilstošu objektu

Kristīne Lāce
00:00
06.01.2021
8
Grafiti

Māju ārsienu apzīmēšana, nodarot postu ēkām, Valmierā ir bijusi problēma. Pateicoties māksliniekiem Alvim Berngardam, Namedai Zemītei un Zaharam Ze, kā arī publiskās mākslas  programmai “KOPĀ”, vairāk nekā mēnesi Valmierā, Vienības laukumā, ir legāla grafiti siena, kuru vēl līdz 31.decembrim var papildināt ikviens interesents.

Vides objekts VA jeb “Va­rious Artists” (angliski “Dažādi mākslinieki”) ir tapis publiskās mākslas programmas “KOPĀ” ietvaros. Objekta autori Alvis Berngards, Nameda Zemīte un Zahars Ze, aicinot ikvienu iesaistīties grafiti sienas tapšanā, stāsta, ka “publiskajai mākslai ir jābūt publiski pieejamai vārda vistiešākajā nozīmē. Iesaistot dažādas paaudzes cilvēkus, kuri katrs dos savu pienesumu VA nemitīgā pārveidē, akcentēsim radošumu un veidu, kā iedzīvotāji izvēlas pavadīt brīvo laiku”.

Vides objekts saistošs ar to, ka katram pašam ir iespēja izlemt, kuru sienas daļu papildināt, arī zīmējot pāri jau esošajam. Kopējas mākslas tapšanā der jebkāda krāsa, taču mākslinieki iesaka izvēlēties sienas, akrila vai aerosola veidā pildītu krāsu. Autoru iecere ir radīt vidi, kas aicina ikvienu izpausties radoši, paturot prātā, ka cienām līdzcilvēkus un ka visiem patīk dzīvot sakoptā un tīrā pilsētvidē. “Mākslai jābūt publiski pieejamai, iesaistot dažādas paaudzes cilvēkus, kuri papildina mākslas objektu. Sabiedrībā cilvēku domas dalās par māksliniekiem kā vandalistiem un radošā gara paudējiem. Cilvēkiem jānodrošina iespēja, kur legāli to var darīt bez administratīviem sodiem, skaisti, lēnām, izdomājot visas detaļas līdz galam,” stāsta Nameda Zemīte, viena no objekta autorēm.

Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare stāsta: “Jāsaka, atsaucība ir negaidīti liela. To var redzēt, apskatot grafiti sienu, – brīvu vietu nav, zīmējumi arī pārklājušies. Ir piedomāts gan pie zīmējumu vēstījuma, gan tā, lai siena netiktu sabojāta. Objekts ir arī apgaismots, aicinot piedalīties arī tos, kuri dienas gaišajā laikā darba, mācību vai citu iemeslu dēļ savu zīmējumu uz sienas atstāt nevar. Tāpat tas ir īpašs akcents Vienības laukumā, ko aplūko arī garāmgājēji.”

Grafiti siena Valmierā sagla­bāsies arī tad, kad projekts būs beidzies, to integrēs pilsētvidē. Iespējams, mākslas objekts nonāks Valmieras skeitparkā, kas tuvākajā laikā tiks veidots kā mūsdienīgs sporta un aktīvās atpūtas parks dažāda vecuma valmieriešiem. Tāpat nākamgad tiek plānotas dažādas norises, kas tematiski sasauksies ar legālo grafiti sienu: darbnīcas, meistarklases un diskusijas par ielu mākslas nozari un “ikviens – mākslinieks” apzināšanos.

Publiskās mākslas programmu “KOPĀ” īsteno Latvijas Laik­me­tīgās mākslas centrs, finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Projekta sadarbības partneri ir vairākas Latvijas paš­valdības. Konkursa kārtībā programma atbalsta desmit jaunu pilsētvides objektu tapšanu – pieci objekti atrodas Rīgā, pieci ārpus galvaspilsētas. Starp Vid­zemes pilsētām Valmiera nav vienīgā, kurā atrodas šī projekta mākslas objekts, tāds ir arī Cēsīs, Ruckas parkā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
30

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi