Kamēr slēgtas sporta zāles, aktīvā dzīvesveida piekritēji ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas brīvā dabā.
Cilvēki skrien, pastaigājas, nūjo, brauc ar riteņiem, ziemas peldētāji bauda vēsā ūdens peldes, slēpotāji meklē sniega iespējas Vidzemes distanču slēpošanas trasēs. Jaunpiebalgas “Vanagkalnā” nedaudz uzsnidzis, trases saimnieks Raimonds Dombrovskis norāda, ka divi kilometri sakopti, vēl kādi 10-15 km tādi, kur arī var slēpot, ja ir ļoti liela interese.
To, ka šai vietai piemīt īpaša aura, cilvēki novērtē, un, kā atzīst slēpotāja Agnese Nastaja, ja Vanagkalnu atrod ciemiņš, viņš vienmēr tiek pacienāts – ar rāmo dabu, sniegotajiem pakalniem, iekoptajām trasēm, leģendārām slēpēm, jēgpilnām sarunām un jokiem no Raimonda Dombrovska, siltu tēju, garšīgu zupu un vēl, un vēl!
Ja ir vēlme kārtīgi izslēpoties, jādodas uz Madonu, jo Smeceres sila kompleksā trašu kopējais garums ir līdz pat 20 km. Tur nedaudz palīdzējis dabīgais sniegs, kas Cēsīm pagaidām gājis secen.
Uz šī fona vispieticīgāk izskatās Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas un biatlona trase, kur mākslīgais sniegs pieejams vien 500 metru aplī, taču lieli un mazi distanču slēpošanas entuziasti ir pateicīgi arī par to. Cēsu Sporta skolas trenere Ilze Cekule saka, ka slēpošanas – biatlona nodaļai šobrīd ir vislabākā treniņu situācija, jo citiem sporta veidiem vajag telpas, slēpotājiem esot viss, ko vajag, – sniegs un svaigs gaiss: “Jau kādas trīs nedēļas esam uz sniega. Paldies Olimpiskā centra darbiniekiem par to, ka tajās dažās aukstajās naktīs spēja saražot sniegu un sagatavot distanci. Tā regulāri tiek uzturēta iespējami labā kvalitātē, ir arī klasikas špūre, kas ļauj aizvadīt pilnvērtīgus treniņus pat tik nelielā aplī. Jā, vairs uz treniņu audzēkņus nevaram vest kopējā busiņā, bet vecāki ļoti palīdz, nogādā savus bērnus uz treniņiem un pēc tiem – mājās. Brīvlaikā treniņi bija gan no rīta, gan vakarā, atsākoties mācībām – tikai vakarpusē. Bet treneru ir pietiekami, lai organizētu darbu, ievērojot visas noteiktās prasības.”
Visi cer uz dabīgo sniegu vai vismaz uz lielāku salu, lai varētu saražot mākslīgo sniegu, bet solītais aukstums diemžēl dienu no dienas atkāpjas. Cēsu Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Juris Markovs norāda, tiklīdz būs iespēja, sniega ražošana atsāksies. Viņš arī atklāj, kāpēc pagaidām izveidota tikai 500 metru gara slēpošanas trase: “Jau trešo gadu cenšamies primāri nosegt 400 – 500 metru apli ar iespējami biezāku sniega kārtu, nevis stiepjam kilometrus ar plānu, bet nenoturīgu kārtu. Ir vēlme sniega segu izveidot tādu, lai tā izturētu līdz februārim, martam. Kad tā izveidota, pie nākamā aukstuma viļņa varam plānot trases pagarināšanu, vienmēr domājot, lai izdotos izveidot noslēgtu apli.”
Treniņu iespējas slēpotājiem, biatlonistiem būtu, ir tikai viena problēma, proti, sacensības slēpošanā, biatlonā notikt nedrīkst. Trenere I. Cekule gan nav atmetusi cerības, ka vēl šajā ziemā, vai nu februāra beigās, vai martā, varbūt pavasarī kaut ko tomēr izdosies sarīkot.
Tikmēr sporta skolas citu nodaļu jaunieši treniņus aizvada stadionā, kur sastopami futbolisti, florbolisti, volejbolisti, vieglatlēti. Vakaros Cēsu stadions ļaužu pilns, tur darbojas gan lieli, gan mazi. Pirmajā ziemā pēc stadiona atklāšanas to aukstajā laikā slēdza. J. Markovs norāda, ka tas nav pareizi, jo tad stadions savas funkcijas pilda vien kādu pus gadu: “Arī laika apstākļi rāda, ka stadionu var izmantot visu gadu, un esošā situācija ar kovidu to rosina jo īpaši. Manuprāt, pat situācijā, kad treniņi var notikt zālē, pareizi būtu arī ziemā ik pa laikam iziet stadionā, lai dažādotu treniņus. Fizisko sagatavotību daudz labāk var uztrenēt stadionā, nevis zālē.”
Tāpēc Cēsu pilsētas stadions arī turpmāk būs atvērts, skrejceļš un futbola laukums tiek attīrīti no sniega, lai var pilnvērtīgi izmantot visu infrastruktūru.
Komentāri