Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

“Kasešu nakts” Cēsīs būs veltīta kasešu izdošanas pirmsākumiem Padomju Savienībā

LETA
23:27
17.01.2021
5

Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, Lenču ielā 11, 17.jūlijā plkst.18 notiks pasākums “Kasešu nakts 17”, kas būs veltīta kasešu izdošanas pirmsākumiem bijušajā Padomju Savienībā, informēja pasākuma rīkotāji.

Pēc rīkotāju paustā, pirmā kasete iznāca 1971.gadā Tallinas kasešu rūpnīcā. Pasākuma pirmajā daļā plānota Raimonda Mežaka lekcija “Latvijas mūziķu izdevumi firmas “Melodija” kasetēs no 1971. līdz 1990.gadam”. Pasākumā interesenti varēs iepazīties ar īpaši retu firmas “Melodija” audio kasešu izstādi. Katrā apskatei izliktajā kasetēm atrodams vismaz viens kāda Latvijas mūziķa ieraksts – Raimonds Pauls, “Zodiac”, “Eolika”, Olga Pīrāgs un citi mūziķi oriģinālajos “Melodijas” kasešu albumos un izlasēs.

Savukārt pasākuma otrajā daļā plānota “Melodijas” kasešu diskotēka. Kā atzīmēja rīkotāji, pasākuma norises laiks, atkarībā no epidemioloģiskā stāvokļa un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, var tikt mainīts.

Mežaks atzīmēja, lai arī daudziem radies priekšstats, ka audio kasešu izdošana bijušajā Padomju Savienībā, kurā savulaik ietilpa arī Baltijas valstis, sākusies pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, patiesībā šī, pēdējos gados pasaulē diezgan aktuālā mūzikas nesēja izdošana sākās daudz senāk.

Par audio kasetes izgudrotāju var saukt Nīderlandes kompāniju “Philips”, kas pirmās kasetes tirgū piedāvāja jau 1964.gadā. ASV tās tika piegādātas ar zīmolu “Norelco”. Savukārt pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās igaunim Vaino Verlinam radās ideja, ka arī Padomju Savienībā radīto mūziku būtu vērts izdot jaunajā medijā – audio kasetē. Vēlāk viņš kļuva par Tallinas kasešu rūpnīcas pirmo direktoru.

Sākotnēji rūpnīcu bija iecerēts būvēt Gruzijā, tomēr firmas “Melodija” galvenais speciālists izteica piedāvājumu kasešu rūpnīcu būvēt Tallinā. Tika atrastas piemērotas telpas un Rietumvācijā iegādāts firmas “Vollmer” audio ierakstu reproducēšanas aprīkojums. 1971.gada pirmajā ceturksnī tika pabeigts darbs pie pirmās audiokasešu sērijas. To skaits sasniedza 10 000 eksemplāru. Tātad šogad paliek 50 gadi, kopš bijušajā Padomju Savienībā tika izdota pirmā audio kasete, pavēstīja Mežaks.

Pēc viņa paustā, sākumā kasešu veidojošos elementus piegādāja no Vācijas, Japānas un ASV, bet vēlāk ražoja Padomju Savienības uzņēmumos. Līdz pat 1975.gadam fabrika darbojās, kā Rīgas skaņuplašu fabrikas struktūrvienība. Pēc tam, kā patstāvīga uzņēmums. 1973.gadā Kasešu cehs tika atvērts arī Rīgā, Kalnciema ielā.

Mežaks norādīja, ka pirmā zināmā kasete ar Latvijas mūziķu ierakstiem ir Latvijas Televīzijas un Radio orķestra albums “Aicinājums uz deju 1”, kas iznāca arī vinila plates formātā. Ar firmas “Melodija” zīmolu audio kasetes tika ražotas līdz pat 1991.gadam. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu beidzās arī “Melodijas” zīmola kasešu ražošana. Lielākā daļa ražotņu tika privatizētas un kasetes tika izdotas ar jauniem nosaukumiem.

Latvijā 1990.gadā uz firmas “Melodija” bāzes nodibināja uzņēmumu “Ritonis”, kas kasešu ražošanu turpināja arī deviņdesmitajos gados. Mūsdienās oriģinālās firmas “Melodija” kasetes ir kļuvušas par audiogrāfisku retumu un atrodamas ļoti reti. Kasetes grūti pieejamas ne vien fiziskā formātā, grūti sameklēt pat attēlus ar to vizuālo identitāti, pauda Mežaks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi