Siltais laiks atnāca strauji, un tikpat ātri nokusa sniegs. Grants ceļi, kas kādu dienu bija ledū, ātri izmirka, sniegam kūstot, daudzviet ūdens plūda uz brauktuvēm.
Daudzviet, iestājoties nelabvēlīgiem laikapstākļiem, uz grants seguma autoceļiem gan pašvaldības, gan valsts ceļu apsaimniekotājs nosaka transportlīdzekļu masas ierobežojumus. Aizliegta transportlīdzekļu ar pilnu masu virs septiņām vai desmit tonnām kustība un uzstādītas aizlieguma zīmes.
“Vēl jau viss priekšā. Daudzviet ceļmalās ir sniega kaudzes. Katru pavasari, ja brauktuve sasalusi, noteiktās vietās ceļi rūgst, ir pārmitri. Gruntsūdeņi mainās, tāpat avoti. Tādās vietās neko daudz izdarīt nevar, var bērt granti, tāpat nelīdzēs. Kur var, pielīdzinām,” stāsta Amatas novada pašvaldības saimniecības pārzinis Drabešu pagastā Modris Veitners, piebilstot, ka, tā kā sola salu, iespējams, mitrums izsals.
M.Veitners apsekojis pagasta ceļus un vērtē, ka tāpat kā citus pavasarus, kad ceļi apžūst, būs vietas, kur jāremontē. Jau redzams, ka ceļa posmā no Līgatnes ielas Cēsīs līdz Meijermuižai (no Ozolkalna krustojuma līdz Rakšu kalnam) ceļš rūgst, ūdens pārmitrinājis grants segumu, tas, nevienmērīgi atkūstot, ir salauzis virsmu. “Tas nav asfalta segums, bet ceļš, kur veikta virsmas apstrāde. Ir vietas, kas būs jāpielabo,” teic M.Veitners.
Arī citos novados situācija līdzīga. Pašvaldībās atzīst, jārēķinās, ka pavasarī laikapstākļi ietekmē ceļus, bet tas ir pārejoši. “Sūdzības neesam saņēmuši, cilvēki saprot, ka kādu laiku jāsamierinās,” saka Raunas pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa, uzsverot, ka transportlīdzekļu masas ierobežojums noteikts līdz septiņām tonnām. Izpilddirektore pastāsta, ka kokvedēji paguvuši izzāģēto izvest, kamēr bija sasalis, neviens nav prasījis atļauju to darīt vēlāk. “Atļauju prasīja lopbarības piegādātāji. Paši arī sekos līdzi ceļu stāvoklim,” atklāj L.Zūdiņa un uzsver, ka šogad nav pieķerts neviens, kurš būtu pārkāpis ierobežojumus. Pērn gan kokvedēji ar melnu plastmasas maisu aizklājuši ceļa zīmes. Tad bija darbs policijai.
“Patlaban, ja kāds vēlas braukt ar kravas mašīnu, ir jābūt saskaņojumam ar pašvaldību,” atgādina pašvaldības izpilddirektore.
Raunēniešiem un drustēniešiem galvassāpes sagādā ceļš Rauna – Drusti – Jaunpiebalga. “Tas ir bedrēs un dubļu putrā,” vērtē L.Zūdiņa un piebilst, ka pēdējā laikā novadnieki uz Drustiem lielākoties brauc caur Launkalni.
Nedēļas nogalē “CATA” vēstīja, ka sliktu braukšanas apstākļu dēļ uz autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja) – Drusti – Jaunpiebalga uz laiku netiek apkalpotas trīs autobusa maršruta Cēsis – Zosēni – Jaunpiebalga pieturvietas. Šī maršruta autobusi pēc Raunas pagrieziena brauc līdz Silenieku pieturai, apgriežas un reisu līdz Drustiem turpina pa Vidzemes šoseju līdz Bērzkrogam, pa autoceļu Cēsis – Vecpiebalga – Madona līdz Dzērbenei un pa ceļu Dzērbene – Drusti. Līdzīga kārtība tiks ievērota, braucot arī pretējā virzienā. Tādējādi netiks apkalpotas Līdaču, Miezīšu un Skripstu pieturas.
“Sniegs kūst, sekojam līdzi, kādi ir ceļi, ja kāds posms nav izbraucams, par to informējam mājaslapā, sociālajos tīklos. Apstākļi mainās strauji. Naktī uz pirmdienu uzsala, no rīta šoferis maršrutu izbraucu bez izmaiņām. Vai to varēs izdarīt vēlā pēcpusdienā, nevar pateikt, tāpat to, kāda būs situācija otrdienas rītā,” stāsta “CATA” Pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājs Lotārs Dravants. Viņš uzsver, ka grants ceļi žūst un ar katru dienu kļūst labāki; arī tas, protams, var mainīties.
Latvijas Valsts Ceļi (LVC) norāda, ka sniegotā ziemā uz šiem ceļiem izveidojusies pastāvīga un diezgan bieza sniega kārta, kas tik ātri nenokūst un pārvēršas ledū. Īpaši bīstama pārvietošanās pa vietējiem autoceļiem patlaban var būt kravas transportam. Uz vietējiem autoceļiem braukšanas apstākļi kļūs drošāki tad, kad sniega kārta izkusīs, un tas ir atkarīgs no laika apstākļiem.
Grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, jo, uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.
Transportlīdzekļu masas ierobežojumi tiek noteikti, izvērtējot katra ceļa faktisko stāvokli un tā nestspēju. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, ierobežojumu laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.
Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ar nelielu satiksmes intensitāti. Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus dzīvniekus.
Komentāri