Šobrīd, kad lielākā daļa valsts un pašvaldību pakalpojumu ir pieejami attālināti, vai nu kārtojot lietas internetā, vai jautājot un noskaidrojot, rakstot e-pastu, vai piezvanot, klātienē iespēju robežās pieņem vien valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri.
Tie darbojas Cēsīs, Nītaurē, Stalbē, Raunā, Priekuļos, Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā, Taurenē, savukārt Liepā ir centra atbalsta punkts. Ja arī kādas iestādes durvis slēgtas, var savu iesniegumu atstāt pastkastītē.
Centri ir kā vienas pieturas aģentūras, kur var saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus.
Lai arī pēdējā gadā krietni uzlabojušās iedzīvotāju prasmes lietas nokārtot elektroniski, tomēr netrūkst cilvēku, kam vajadzīgs padoms, palīdzība uzrakstīt iesniegumu vai iesniegt dokumentus kādai iestādei. Patlaban daudzi vēlas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt ienākumu deklarāciju un attaisnojošos dokumentus par izdevumiem, par kuriem var saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu.
Nītaures klientu apkalpošanas centra speciāliste Inese Varekoja sniedz konsultācijas neklātienē, gan arī pēc iepriekšējas pieraksta pieņem klātienē. “Apmeklētāju ir krietni mazāk, nekā bija pirms gada, toties ļoti daudzi zvana. Kam ir internetbanka un var ieiet portālā “latvija.lv”, pa telefonu konsultēju, kā darīt. Daudzi paši jau māk iesniegt deklarācijas. Daudziem palīdz jaunākās paaudzes ģimenes locekļi. Uz centru nāk tie, kam nav ne internetbankas, ne citu rīku, lai internetā kaut ko nokārtotu. Vecākiem cilvēkiem nav datoru un iespēju,” pastāsta I.Varekoja.
Jaunpiebalgas klientu apkalpošanas centrā iedzīvotājus apkalpo arī klātienē. Speciāliste Anita Auziņa pastāsta, ka ir dienas, kad atnāk pāris cilvēku, citā vairāk, bet citu neviens. “Patlaban čekus noformēšanai neņemam, jo nokavēt neko nevar, gan jau būs situācija, kad varēs to droši darīt. Iedzīvotāji var saņemt veidlapu, aizpildītu atnest, un tālāk tā tiek nosūtīta uz VID. Protams, elektroniski to darīt ir ērtāk un izdevīgāk, bet tad jādara pašam,” stāsta A.Auziņa un uzsver, ka nevar salīdzināt, cik daudz darba bija pirms gada un agrāk. “Cilvēki ir iemācījušies darīt paši. Dažam pāris reižu bija jāparāda, kur ielikt ķeksīti, un viss notiek,” ar gandarījumu teic klientu apkalpošanas speciāliste un pastāsta, ka pēdējā laikā ir daudz konsultāciju pa telefonu. Cilvēki gatavi paši visu nokārtot, tikai nezina, kas viņiem pienākas.
A.Auziņa pastāsta, ka pēdējos mēnešos krietni palielinājies iedzīvotāju iesniegumu skaits pašvaldībai. “Tie ir par nekustamo īpašumu pirkšanu, pārdošanu, īpašumtiesību sakārtošanu. Acīmredzot jaunpiebaldzēni domā, kā būs jaunajā novadā, un cenšas laikus izdarīt to, kas līdz šim atlikts,” stāsta A.Auziņa.
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs Priekuļos strādā klātienē un neklātienē, durvis ir vaļā, katrs, kam nepieciešamība, pats var izvēlēties – piezvanīt, pajautāt e-pastā vai atnākt. “Rinda neveidojas, jo apmeklētāji piesakās uz noteiktu laiku,” stāsta centra speciāliste Aksenija Zilvere. Uz centru daudzi nāk maksāt nekustamā īpašuma nodokli.
“Nav nekādas aizķeršanās, viss notiek. Nav tik daudz apmeklētāju kā kādreiz, rinda nestāv,” uzsver A.Zilvere, vērtējot, ka cilvēki, šķiet, ir uzmanīgi, ja vien var, cenšas lieki nekur neiet. Ja redz, ka centrā jau ir apmeklētājs, durvis never, noteikti pagaida. Arī Priekuļos ienākuma deklarācijas pieņem tikai papīra formātā un, kā atgādina A.Zilvere, lai sakārtotu dokumentus iesniegšanai, nedrīkst arī stāvēt blakus, lai stāstītu, kas jādara.
“Apkalpojam mazāk cilvēku nekā pirms ārkārtējās situācijas, agrāk rindā stāvēja, nesa čeku kaudzes,” teic klientu apkalpošanas speciāliste un piebilst, ka Priekuļos pakalpojumus izmantos ne tikai novadnieki, brauc arī no kaimiņpagastiem, Cēsīm, Siguldas. Kāds garāmbraucējs iegriezies no Alūksnes.
“Nav taču svarīgi, kur saņem valsts pakalpojumu,” atgādina A.Zilvere.
Raunā klientu apkalpošanas centrā apmeklētājs drīkst uzkavēties ne ilgāk par 15 minūtēm.”Klienti nāk, drūzmēšanās nav, mudinām pirms apmeklējuma pieteikties, tad nebūs jāgaida,” uzsver klientu apkalpošanas speciāliste Salija Lakina un pastāsta ka toties ļoti daudzi zvana. Jautājumi ir visdažādākie: gan par tehniskām lietām, kad “latvija.lv” neņem pretī kādu iesniegumu, gan par dažādiem pabalstiem – vai tie pienākas vai ne, kā nokārtot, lai saņemtu. “Ir cilvēki, īpaši jaunākā paaudze, kura prot izmantot elektroniskos rīkus, taču nezina, ko no valsts var saņemt. Pirmspensijas cilvēki ļoti interesējas, kā mantojumā nodot 2.līmeņa uzkrāto pensiju. Ja cilvēkam nav EDS paroles, nav internetbankas, elektroniski pakalpojumus izmantot nevar. Piekļuvi EDS varam palīdzēt nokārtot. Tas noteikti noderēs, kaut vai lai sekotu līdzi savu nodokļu nomaksai. Pēdējā laikā ne viens vien arī interesējies, kā nokārtot e-parakstu,” pastāsta L.Lakina un piebilst, ka arī ne visiem gados jauniem cilvēkiem ir internetbanka, ne visi izmanto EDS. Kāpēc tā, apsvērumi dažādi.
Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri novados ir palīgs saziņā ar valsts iestādēm un pašvaldību. Te var noskaidrot nezināmo, nokārtot lietas. Centri patlaban strādā gan attālināti, gan klātienē.
Komentāri