Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Nedaudzi, bet no visas pasaules

Jānis Gabrāns
00:00
21.03.2021
4
Tiksanas 1

Lai saglabātu saikni starp cēsniekiem Latvijā un tiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri devušies darba, studiju vai citās gaitās uz ārzemēm, tiešsaistē notika viņu tikšanās ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem.

Šādas tikšanās pērn Vidzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansētā konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” gaitā bija paredzētas klātienē, taču pandēmijas dēļ tās atceltas un tagad tiek realizētas attālināti.

“Finansējums bija paredzēts divām aktivitātēm – braucieniem pie tautiešiem un remigrācijas bukleta izstrādei. Buklets izstrādāts, tas pieejams gan mājaslapā, gan saņemams rokās, un tajā koncentrētā veidā apkopota informācija, kas varētu interesēt tautiešus ārzemēs. Tā kā pandēmija neļāva iecerētajā formātā īstenot otru aktivitāti, šis finansējums atgriezts atpakaļ ministrijai,” norāda paš­valdības vecākais komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs.

Savulaik Cēsis bija pirmā paš­valdība Latvijā, kas sāka strādāt remigrācijas jomā, notika braucieni pie cēsniekiem ārzemēs: Lielbritānijā, Īrijā, Dānijā.

Iespēju tiešsaistē uzzināt par novada aktualitātēm izmantoja neliels skaits tautiešu, toties ģeogrāfiskā pārstāvniecība bija plaša: Vācija, Nīderlande, Īrija, Liel­britānija, Šveice, Kanāda, Nor­vēģija, Zviedrija. Dažs ilgus gadus prom darba gaitās, cits aizbraucis pavisam nesen, vēl kāds ārzemēs atrodas mācību sakarā.

Liene Mihaļova, kuras dzīves un darba gaitas rit Vācijā, stāstīja, ka jau gadu strādā attālināti, tas ir iespējams risinājums, bet noteicošais ir labs internets: “Līdzīgi Latvijā, ja gribi iegādāties māju Vaivē vai Rīdzenē, lai tur mierīgi strādātu, slikta interneta kvalitāte var būt liela problēma.”

Vitālijs pastāstīja, ka pirms gada absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāli, vēlējies atrast darbu Cēsīs, tomēr nav bijis atbilstoša piedāvājuma. Arī Rīgā izvēle bijusi minimāla, tāpēc izšķīries par došanos uz ārzemēm. Viņš interesējās par darba vietu skaita palielināšanu pilsētā.

Inga Else no Kanādas stāstīja, ka nākamgad plāno ar ģimeni pārcelties atpakaļ uz Latviju, satraukums esot par bērniem, kā tie iedzīvosies: “Vecākajai meitai 18 gadi, jaunākā meita trešajā klasē, latviešu valodā mācījusies vien tik, cik mājās runājam.”

Megija Krieviņa, kura dzīvo Šveicē, stāstīja, ka būtu interese par vietu nevis Cēsīs, bet kādā pagastā, kur atjaunot vecu māju vai uzcelt savu. Sākuši meklēt pirms diviem gadiem un sapratuši, ka ir problēma atrast piemērotu īpašumu. Viņa arī interesējās, vai topošajā lielākajā Cēsu novadā ir atbilstoša infrastruktūra uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Zaiga no Nīderlandes jautāja, vai darbu IT jomā var atrast, ja nav latviešu valodas zināšanu, jo vīrs nerunājot latviski? Pašval­dības administrācijas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis skaidroja, ka tā nav problēma: “Zinu vairākus svešvalodā runājošos, kuri strādā Latvijā, arī Cēsīs. Publiskajā sektorā valodas zināšanas būtu nepieciešamas, privātajā – tas vairs nav šķērslis.

Lelde Krūmiņa, norādot, ka šobrīd neapsver iespēju atgriezties, atzina, ka bijis interesanti uzzināt, kas notiek Cēsīs. Matīss Krafte, kurš studē maģistrantūrā Upsalā, atzina, ka tikšanās ļāvusi uzzināt, kas notiek dzimtajā pilsētā.

Laura no Norvēģijas stāstīja, ka ģimenē aug trīs bērni, 16, deviņus un septiņus gadus jauni, un, tā kā ilgus gadus viņi ir prom no Latvijas, lai uzturētu latviešu valodu, liela nozīme esot vasaras nometnēm Latvijā, konkrēti 3×3 nometnēm: “Esam tās apmeklējuši, tā stiprinot piederību kultūrai un valstij. Cēsīm tuvākā nometne reiz bija Priekuļos, bet varbūt tieši Cēsis varētu būt par šādas nometnes vietu?”

Viņa arī ieteica pilsētas plānošanā, attīstībā veicināt ārzemēs dzīvojošo cēsnieku iesaisti ar ārzemēs gūto pieredzi, nākot ar skatījumu no malas. Tas varētu rosināt domāt par atgriešanos dzimtajā pilsētā.

A. Egliņš – Eglītis atzinīgi vērtēja šo ieteikumu: “Šobrīd top jaunā novada ilgtermiņa attīstības stratēģija, vidējā termiņa plāns, un procesā daudz runājam ar vietējiem, bet būtu noderīgi vienu attālinātu sanāksmi sarīkot ar tautiešiem ārzemēs. Tas varētu dot citu skatījumu.”

Pēc tikšanās A. Abramovs atzina, ka tā vērtējama pozitīvi, lai arī pieslēgumu skaits nebija pārāk liels, salīdzinot ar to, cik cēsnieku šobrīd mīt ārzemēs: “Vairums izrādīja interesi par iespēju atgriezties tuvākā vai tālākā nākotnē. Sarunas apliecināja, ka trīs svarīgākie jautājumi, ko cilvēki visvairāk vērtē, ir darbs, izglītība un mājokļa pieejamība. Plānots nākotnē sarīkot vēl kādu attālināto tikšanos.”

Pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs pastāstīja par situāciju novadā, nākotnes plāniem, izaicinājumiem, minot arī problēmas, kas traucē atgriezties Cēsīs, tostarp mājokļu pieejamību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
16

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
77

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi