Pašā Nītaures centrā, dzīvojot līvānu mājā, Maira Priekule ir uzsākusi nelielu biznesiņu. Maira, cik ļauj piemājas zemīte, audzē narcises, kurām veiksmīgi atrasts arī noiets.
“Iesaistoties Eiropas Savienības finansētajā pusnaturālo saimniecību pārstrukturizācijas projektā, nolēmām pamēģināt darīt kaut ko citu. Radās ideja par narcišu audzēšanu. Rakstījām projektu, un gadā bija iespējams saņemt tūkstoš eiro,” stāsta Maira un atklāj, ka sākumā meklējuši narcišu sīpolus stādīšanai pamestos dārzos, vēlāk jau pirkuši, iemainījuši no draugiem pret citām šķirnēm.
“Par projektu naudu iegādājāmies arī tehniku- frēzīti, lai puķu dobes nebūtu ar rokām jārok. Nopirkām dažādus smidzināmos agregātus, arī siltumnīcu iekārtojām, jo nepieciešams, lai sezona būtu garāka. Mums pirmās narcises uzplaukst jau uz 8. martu un zied līdz pat maija beigām. Bet šogad bija smags gads. Bija liels aukstums. Siltumnīcu sākām agri kurināt, lai pirmās narcises uz martu izziedinātu, tomēr daudz kas izsala. Arī malka aizgāja ļoti daudz. Šķūnis tukšs,” stāsta narcišu audzētāja un bilst, ka pavasaros ziedošās puķu dobes ir skaistas, bet prasa arī daudz rūpju.
“Labi, ka narcises nav jāpārstāda katru gadu kā, piemēram, tulpes, tas ir traks darbs. Saspringtāks laiks ir tagad, kad puķes zied. Īpaši, ja gadās vairākas siltas dienas, tad reizē izzied vairākas dobes, jāsteidz narcises nogriezt. Tad gan paņemam kādu palīgā, jo paši galā netiekam,” stāsta Maira un atklāj, ka skaistajiem ziediem atrasti arī klienti.
Sākotnēji Maira saplūktos narcišu pušķu klēpjus vedusi uz Rīgu. Nakts tirgū, kur iepērkas uzpircēji, nītauriešu ziedi ātri vien izpirkti.
“Tagad mums jau ir savi pastāvīgie klienti, kas zvana, jo gaida mūsu ziedus. Tā kā nakts tirgū sen jau nav būts,” teic ziedu audzētāja un stāsta, ka labprāt audzētu arī hiacintes, taču to sīpoli garšo ūdensžurkām, un ātri vien var manīt, ka ziedu dobes tiek izretinātas.
“Pagājušajā gadā, lai ekonomiski izmantotu siltumnīcu, vasarā tajā audzējām puķu zirņus. Bet bija liels karstums, ziedi bija trausli. Šogad vairs to nedarīšu,” pieredzē dalās nītauriete. Vaicāta, vai nav ieceres vairāk paplašināties, Maira noraidoši krata galvu.
“Laikam jau ne. Galā jātiek pašu spēkiem, jo algot darbā citus nevēlamies lielās birokrātijas dēļ, ja godīgi, arī zemes īsti vairs nav. Jau tā vīramāsas zemītē esam ielīduši ar savām narcišu domēm,” smejot saka Maira.
Izrādot košās narcišu dobes, Maira stāsta, ka tajās uzzied teju 20 šķirnes narcišu.
“Katrai šķirnei ir savi piekritēji. Taču, lai pircējus varētu pievilināt un mums būtu kaut kas citāda nekā citiem, narcišu sīpolus pasūtam arī no Vācijas puķu kataloga. Šogad mums izziedēs šādi iegādātas septiņas jaunas šķirnītes,” stāsta Maira.
Runājot par dzīvi laukos, nītauriete dalās pārdomās: “Uz Rīgu jaunajiem nevajadzētu bēgt, bet īpašas nākotnes laukiem jau , šķiet, ka nav. Jauniešiem ar mūsdienu profesijām laukos nav ko darīt. Tad jāpārkvalificējas. Man, šķiet, mūsdienās jaunieši tiek gatavoti dzīvei pilsētā, studijām ārzemēs. Bet tomēr iespējas laukos ir. Ja ir vēlēšanās te dzīvot, tad nodarbošanos atrast noteikti var.”
Maira stāsta, ka pirms puķu biznesa ar vīru turējuši lopiņus, bet tas neesot īsti domāts viņai.
“Ar lopiem esi piesiets visu dienu pie mājas, bet es esmu klaiņotāja. Man patīk aizbraukt ekskursijās, vēl ko padarīt. Bet narcises ir sezonas darbs. Beidzas saspringtais cēliens un var atkal atvilkt elpu,” tā M. Priekule.
Tikko plūktas. Mairas Priekules narcišu dobēs izzied ap 20 šķirņu narcises, kuras iecienījuši arī pircēji Rīgā.
Liene Lote Grizāne
Komentāri