Rehabilitācijas centram “Līgatne” auditā konstatētas maksātnespējas pazīmes, un pašlaik Līgatnes novada pašvaldība, kas ir vienīgā centra apsaimniekotāja, cīnās par centra saglabāšanu un darbības turpināšanu, pastāstīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (JL).
Rehabilitācijas centram pašlaik ir parādu portfelis 200 000 latu apmērā, kurā ietilpst gan nodokļu parādi, gan parādi piegādātājiem. Kā stāsta Šteins, 200 000 latu ir gandrīz uzņēmuma gada apgrozījums. Šie parādi veidojušies ilgākā laika posmā un, kad pagājušā gada novembrī Līgatnes novada pašvaldība centru pārņēma, tam parādi bija sakrājušies jau vismaz par diviem iepriekšējiem gadiem.
Pašvaldības interesēs ir rehabilitācijas centra darbības turpināšana – tas ir pazīstams zīmols, apmācīti darbinieki un gandrīz 80 darba vietas apkārtnes iedzīvotājiem.
Pašlaik problēmas rada nesakārtotās īpašumtiesības, jo, lai arī Līgatnes pašvaldība centra teritorijā saimnieko, rehabilitācijas centra zeme nav pašvaldības, bet joprojām atrodas Veselības ministrijas īpašumā, kura pirms trīs četriem gadiem bez īpašuma tiesībām centru nodeva Cēsu rajona padomei. Tagad kompleksu īrē Līgatnes pašvaldība.
Nesakārtoto īpašuma tiesību dēļ pēdējos gadus īpašumā neviens ieguldījums nav veikts. Pašvaldība varētu mēģināt piesaistīt Eiropas fondu naudas vai investorus, bet, kamēr centrs pilnībā nav tās īpašumā, to nav iespējams izdarīt.
“Strādājam katru dienu pie uzņēmuma saglabāšanas, mēģinām rast risinājumus, kā dažbrīd liekas, praktiski neiespējamās situācijās,” stāsta Šteins. Viņš neņemas prognozēt, cik ilgi vēl rehabilitācijas centrs turpinās darbu, un pieļauj, ka pat tuvāko divu mēnešu laikā tā darbība var apstāties. Pašlaik tiek kārtota dokumentācija, lai centrs pilnībā pārietu pašvaldības īpašumā, taču nav zināms vai līdz brīdim, kad tas notiks, rehabilitācijas centrs savus pakalpojumus vēl piedāvās.
“Uzņēmuma problēmu cēlonis ir ārprāts, kas valda veselības nozarē. Komplekss ir tādā kārtībā, lai tur varētu attīstīt medicīnisko rehabilitāciju,” skaidro Šteins. Pašvaldība pašlaik nevar piesaistīt līdzekļus, bet arī valsts tādus nepiešķir ne centram, ne pacientiem.
Valsts kvota šim gadam rehabilitācijas centram ir 59 000 latu, pirms pāris gadiem tie bija 400 000 latu. Ar pašreizējo kvotu mēnesī centrs var uzņemt apmēram 8-10 pacientus, bet par iegūtajiem līdzekļiem nav iespējams segt minimālās centra uzturēšanas izmaksas.
Kā stāsta Šteins, pacienti stāv rindā līdz pat decembrim. Uzturēšanās maksa ir 20-25 lati dienā, tādēļ ne visi var atļauties par rehabilitācijas pakalpojumiem samaksāt.
Līdz ar rehabilitācijas centru apdraudēta ir arī zem tā esošā pazemes bunkura darbība. Iepriekš Aizsardzības ministrija ik gadu bunkura uzturēšanai piešķīra 50 000 latu, kas tika tērēti bunkura apkurei un elektrībai. No pagājušā gada ministrija bunkura uzturēšanu pārstāja finansēt.
Ja maksātnespējīgs kļūs rehabilitācijas centrs, arī bunkura uzturēšanai līdzekļu nebūs. Kā stāsta Šteins, ieņēmumi no ekskursijām, kas notiek deviņus metrus zem zemes esošajā bunkurā, ir atspaids, tomēr pilnībā visus uzturēšanās izdevumus tie nesedz.
“Mēs redzam, kā šo kompleksu uzturēt un apsaimniekot, taču, ja mūsu īpašumā nav kompleksa zeme, mēs nevaram pretendēt ne uz struktūrfondiem, ne kur citur,” situāciju raksturo Šteins. Pagaidām komplekss turpina darboties, un pašvaldība cer, ka agrāk vai vēlāk kāds risinājums tiks atrasts. Šteins pieļauj, ka rehabilitācijas centrs savu darbību varētu apturēt, ja būtu zināms, ka pašvaldība tā darbībai nepieciešamos līdzekļus vēlāk varētu piesaistīt.
Rehabilitācijas centrs “Līgatne” atrodas Līgatnes novada Skaļupēs. Tas piedāvā gan medicīnisko rehabilitāciju, gan veselības uzlabošanas, skaistumkopšanas un atpūtas programmas.
“Padomju slepenais bunkurs” ir apskates objekts, kas atrodas Līgatnes novada “Skaļupēs”, SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” teritorijā. Tas izbūvēts pagājušā gadsimta 80.gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā.
Bunkurs atrodas deviņus metrus zem zemes. Tā kopējā platība ir 2000 kvadrātmetru, un šis ir vienīgais autentiski saglabātais bunkurs Latvijas teritorijā. Tam slepenības zīmogu noņēma tikai 2003.gadā.
LETA
Komentāri