Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Prast dzīvot dabā

Druva
15:24
25.05.2010
27
Mg 7095

Jau vairākus gadus māksliniece un pedagoģe Indra Makarova ir raunēniete. Rauna viņai patīk,

un te viņa jūtas kā savējā.

Rīdziniece, aizmukusi no tramvaju dunoņas, te jūtas kā dabas daļa. “Meklējot dzīvesvietu, Rauna iekrita acīs un sirdī ar savu smeķi. Pirmās asociācijas– beidzot ieraudzīju – “tur, kur Rauna, tur, kur Gauja” . Te daudz Latvijas laika noskaņu, teiksmainas pilsdrupas. Kur vēl tik daudz pilskalnu kā šajā apkārtnē! Staburags, Raunas upe. Tas viss ietekmē cilvēkus,” domās dalās māksliniece. Kad sākusi dzīvot Raunā, ar bērniem devusies mazos piknikos

iepazīt tuvāku un tālāku apkārtni. “ Laikam jau profesija mudina vērot, analizēt ne tikai redzēto, bet arī to, ko jūti. Lai arī kādi šobrīd laiki, raunēnieši, remdējot dvēseli,

kopj apkārtni. Tā kļūst aizvien skaistāka.

Pati dzīve, cilvēkam neprasot, mēdz izmest dažādu ceļu līkumus un aizvest tur, kur jānonāk. Pēc vairāku gadu dzīvošanas teju Raunas centrā Indra pārcēlusies uz pie Lubūža ezera. “Kad dzīvoju Limbažu pusē, priecājos par putnu ceļu debesīs. Pavasarī tie lidoja vienā, rudenī otrā virzienā. Raunā redzējām kāšus augstu debesīs. “Jaunlubūži” atrodas uzkalnā, blakus ezers, no

tā gulbji ceļas spārnos un laižas pāri pagalmam. Sajūta, ka varu tiem pakutināt pēdas. Kad gulbis ir pretgaismā, tas mirdz sudrabā, staro. Purvā dzied dzērves. Pirmoreiz dzirdēju atgriešanās gaviles, bet rudenī kliedzieni ir skumji, vēl ir uztraukums kā raganu smiekli,” par vērojumiem apkārtnē stāsta Indra un uzsver: “Man vajag just kā pasaule elpo, būt dabā.

Vajag savu puķi un basām kājām iet pa zāli.

Raunā Indra vada studiju bērniem. Kā pati saka, māca atvērt acis, ieskatīties, atcerēties. Ar katru gadu aizvien grūtāk bērnus rosināt fantazēt pašiem, ieraudzīt brīnumus.

“Rauna man asociējas ar pašcieņu. Raunēnieši ir

ar savu stāju. To novērtē, cik svarīgi, ka skolai novadā ir zaļā gaisma. Raunā bērniem tiek dots viss iespējamais,” domās dalās māksliniece un piebilst, ka diemžēl ne visur tā ir.

Kopš Indra dzīvo pie Lubūža ezera, viņa atsākusi nopietni gleznot. “Gleznošanā ir jādomā, tā nav atražošana. Ilgu laiku domas nebija brīvas, trūka laika,” bilst māksliniece. Lai gan par nepabeigtajiem darbiem pieņemts nerunāt, Indra atklāj, ka top liels audekls, kurā viņa vēlas runāt par pasaules trauslumu. Tajā būs arī Raunas motīvi.

“Raunā cauri vijas senā stīga. Te ir lielas, varenas egles. Egle varētu būt tā, kas atgādina par sabrukušo pili, pilskalnu, baznīcu. Cilvēks posta un rada. Bet egles aug

krāšņas, varenas,” saka Indra Makarova.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
34

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
158

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
424
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi