Lai pilnveidotu spēju veikt taktiskos uzdevumus un uzturēt gatavību valsts aizsardzības uzdevumiem, aizvadītās nedēļas nogalē (27.-28.03.) notika Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona ikgadējais lauka taktiskais vingrinājums “Wenden”. Tas norisnājās Pārgaujas, Priekuļu un Amatas novadā, tajā piedalījās ap divsimt zemessargu un karavīru.
Bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis stāsta, ka militārās apmācības process tiek realizēts saskaņā ar valstī noteiktajiem “Covid-19” izplatības ierobežošanai noteiktajiem drošības pasākumiem: “Tā kā jau kādu laiku dzīvojam pandēmijas apstākļos, gatavojoties mācībām, tos ņēmām vērā. Visi pirms taktiskā vingrinājuma veica kovida testus, un mācībās varēja piedalīties tikai tie, kuriem tests bija negatīvs. Bet tas nav nekas jauns, šāda sistēma jau sekmīgi strādā vairāk nekā pusgadu.”
Katrām mācībām tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi, pēc tam notiek rūpīga analīze, lai saprastu, kas izdevies, kas ne, kas jāpieslīpē, domājot par nākamajām lielajām mācībām.
Lai arī kopš mācībām pagājis vien pāris dienu, padarītais analizēts jau divkārt. Pirmā analīze par paveikto notiekot jau mācību dienā, un zemessargi, karavīri savā valodā to saucot par “karsto mazgāšanu”. Tā notiek jau uz lauka pirms atgriešanās bāzē, kad apakšvienību komandieri paveikto pārrunā ar zemessargiem, tad iet pie bataljona komandiera, kurš uzklausa un dod savu redzējumu, vērtējumu.
Otrā analīze notiek diennakti pēc mācībām. Tad nākamais solis esot saprast, kā šos rezultātus iekļaut nākamajās mācībās, lai identificētais nepazustu, bet tiktu saglabāts, uzlabots vai mainīts.
“Kā komandieris esmu priecīgs, ka mācībās izdevās sasniegt mērķus, ko biju izvirzījis,” stāsta N. Zaviļeiskis. “Tā kā šīs bija gada pirmās mācības, galvenais bija identificēt iespējamos fokusa punktus, kas jāapgūst, jāpieslīpē līdz gada noslēguma mācībām septembrī. Otrs būtiskais mērķis bija mana izpratne, visas vienības un katra indivīda izpratne par teritoriju, kurā darbojamies.
Jāpaskaidro, ka mācības notika divās fāzēs. Pirmā mācību diena aizritēja bez šaušanas, tikai braucām pa plašu teritoriju ar mērķi saprast attālumus, kur un kādās formācijās potenciālais pretinieks pārvietojas. Tāpēc bija pretspēlētāji, draudzīgais Valmieras 22. kaujas nodrošinājuma bataljons, kas virzījās tā, kā varētu virzīties pretinieks. Mēs to vērtējām, ievērojot atbilstošu distanci un izmantojot sakaru ierīces, lai koordinētu savas darbības. Lai katrs zina savu atrašanās vietu, kur jāizvieto šķēršļi, jāveic citas darbības. Tas viss notika bez stresa, bez šaušanas, attīstot izpratni un komunicējot, izmantojot militāros sakaru līdzekļus, nevis mobilos telefonus. Es šai dienai liku lielāku uzsvaru nekā mācībām ar šaušanu, kas, pieļauju, zemessargiem patīk vairāk.”
Otrajā dienā zemessargi devās uz poligonu “Salmiņi”, kur veica taktiskos uzdevumus, tur tika lietota mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi. Komandieris norāda, ka bez tā nevar iztikt, jo katram zemessargam svarīgi labi zināt savu ieroci, tā nianses, saprast, kā rīkoties konkrētajā situācijā: “Vingrinājumi ar mācību munīcijas izmantošanu ir ļoti svarīgi, lai zemessargi saprastu, kā rīkoties, kā dot tālāk pavēles, kad apkārt sprāgst, šauj arī ar lielkalibra ieročiem. Tas rada neikdienišķu stresu, kurā jāmāk rīkoties aukstasinīgi, bet to var apgūt tikai mācībās, tikai regulāri to darot. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka apgūtais pirmajā dienā iedod to bāzi, izpratni, lai varētu turpināt mācības, liekot klāt munīcijas izmantošanu. Cerēto rezultātu gūsim, ja būs pietiekami daudz darīts mācībās, būs iestrādājusies tā sauktā kustību atmiņa, kad viss notiks automātiski, nedomājot, kas un kā tagad jādara.”
Zemessargi piedalās ne tikai mācībās, bet turpina sniegt atbalstu Valsts robežsardzei, sniegs atbalstu Cēsu novada pašvaldībai, lai nodrošinātu vakcinācijas centra sekmīgu darbību. Zemessardze vienmēr gatava palīdzēt, bet N. Zaviļeiskis saka: “Zemessardzes un bruņoto spēku galvenais uzdevums tomēr ir gatavoties karam, kā vēsta zināmais teiciens: gribi mieru, gatavojies karam. Tāpēc apgūstam teorētiskās zināšanas, individuālās iemaņas un, protams, trenējam kolektīvās iemaņas. Tikai dažādu līmeņu apmācības dos vajadzīgo rezultātu, lai varam dzīvot mierā un drošībā.”
Komentāri