Atgriešanās pie normāla nodarbinātības līmeņa Latvijā gaidāma piecu līdz septiņu gadu laikā, prognozēja “Hipotēku bankas” vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis.
Ar normālu nodarbinātības līmeni Hermanis saprot pirmskrīzes situāciju, kad reģistrētais bezdarbs veidoja aptuveni 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
“Pēdējās ziņas par bezdarba līmeņa samazināšanos teorētiski liek domāt, ka parādījušās darba vietas un cilvēki pamazām atgriežas darba tirgū. Tomēr, analizējot oficiālos rādītājus par bezdarbu un darbavietām, redzams, ka spriest par būtisku darba tirgus atveseļošanos vēl ir pāragri,” uzsver analītiķis.
Pēc strauja darba vietu skaita krituma, kad laika posmā no 2008.gada vidus līdz 2009.gada trešajam ceturksnim darbavietu skaits samazinājās par aptuveni 240 000, sekoja bezdarbnieku skaita pieaugums par aptuveni 140 000. Tātad būtiska cilvēku daļa – aptuveni 100 000, pēc Hermaņa teiktā, esot aizgājusi ārpus darba tirgus statistikas.
Eksperts pieļauj, ka daļa šo cilvēku ir emigrējuši, lai arī kopš krīzes sākuma oficiālā statistika par migrāciju neuzrāda būtisku aizbraucēju skaita pieaugumu, piemēram, izbraucošo un iebraucošo pasažieru starpība Rīgas lidostā un Rīgas ostā norāda, ka Latviju 2009.gadā pametuši vismaz 50 000 cilvēku.
Atlikušie aptuveni 50 000 ir cilvēki, kuriem vairs nav oficiālas darbavietas, kuri palikuši valstī, taču nav reģistrējušies kā bezdarbnieki. Kā iemeslu tam var Hermanis min dažādus faktorus. Pirmkārt, krīzes apstākļos aizvien biežāk strādājošie tiek nodarbināti uz nepilnu slodzi, kas kalpo kā kompromisa variants, lai mīkstinātu negatīvo sociālo efektu un paturētu darbiniekus līdz “labākiem laikiem”.
Otrkārt, strauji esot augusi nelegālā nodarbinātība – ja iepriekšējos gados bija spēcīgi stimuli strādāt legāli, jo pastāvēja dāsni pabalsti, māmiņu algas un citi labumi, kas bija piesaistīti oficiālajiem ienākumiem, un darba devēji varēja atļauties tos maksāt, tad patlaban stimuli oficiālai nodarbinātībai ir salīdzinoši vāji.
Visbeidzot, cilvēki, lai arī nestrādā, motivācijas trūkuma dēļ vairs nereģistrējoties kā bezdarbnieki.
“Līdz ar to var secināt, ka vājinās sakarība starp bezdarba un darba vietu skaita izmaiņām. Tāpēc aiz statistikas par nelielu bezdarba samazinājumu, visdrīzāk, stāv niecīgs darba vietu skaita pieaugums,” skaidro bankas analītiķis.
Šā gada pirmajā ceturksnī, kad bezdarbs vēl kāpa, vienīgās apakšnozares, kur darba vietu skaits pieauga, bija mežizstrāde, kokapstrāde, metālapstrāde, personāla atlase, sociālā aprūpe. Tomēr visās nozarēs kopumā joprojām bija novērojams darba vietu skaita samazinājums – par 9800.
“Hipotēku banka” prognozē, ka šā gada otrajā ceturksnī visās nozarēs kopsummā jau būs redzams neliels darba vietu skaita pieaugums un vislielāko ieguldījumu darba vietu skaita radīšanā varētu dot rūpniecības apakšnozares, kuras piedzīvo augšupeju un kur parasti ir pietiekami liels darba vietu skaits.
“Tomēr rūpniecība nevar atrisināt darba tirgus problēmas – krīzes periodā tās negatīvais ieguldījums kopējos bezdarba rādītājos bija 4% līdz 5%, un arī atgūšanās posmā tās pozitīvais ieguldījums nepārsniegs minēto apjomu,” saka Hermanis.
Viņš arī norāda, ka vēsturiskie dati par bezdarbu pēdējo 20 gadu laikā dažādās Eiropas valstīs rāda, ka visos smagākajos gadījumos (bezdarbs – ap 20%) problēma nav atrisinājusies ātri – vispirms aptuveni divus gadus bijusi daļēja uzlabošanās, bet atgriešanās līdz normālam līmenim prasa pat piecus līdz septiņus gadus. Visticamāk, līdzīgs scenārijs esot gaidāms arī Latvijā – daļa cilvēku pāris gadu laikā spēs integrēties dažās augošajās nozarēs, bet pārējie iekļaušoties darba tirgū pakāpeniski.
“Nozare.lv” jau vēstīja, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada jūnija vidū, salīdzinot ar maija beigām, samazinājies par 0,4% un bija 15,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija par bezdarba līmeni uz 21.jūnija rītu.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada maija beigās bija 16,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
NVA direktore Baiba Paševica biznesa portālam “Nozare.lv” pastāstīja, ka uz 21.jūnija rītu reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 178 885 un kopš maija beigām bezdarbnieku skaits samazinājies par 4591 cilvēku.
Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas un Ventspils pilsētās – 11,8%, bet augstākais ir Latgales reģionā – 22,5%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis bijis 16,9% un Rīgas reģionā – 12,8%.
Kopš maija beigām visvairāk – par 0,6 procentpunktiem – bezdarba līmenis samazinājies Zemgales reģionā – no 17,8% līdz 17,2%.
Patlaban NVA reģistrētas 2786 darba vietas, kas nozīmē, ka uz vienu brīvo darbavietu pretendē 64 bezdarbnieki. Maija beigās bija brīvas 2530 darbavietas.
NOZARE.LV
Komentāri