Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēts 17 ugunsgrēki, no tiem divos negadījumos cieta cilvēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija.
Rīgā reģistrēti seši, citās lielajās pilsētās – četri, bet novados – septiņi ugunsgrēki.
Dienesta darbinieki pagājušajā diennaktī arī devušies 13 glābšanas darbos.
Jau ziņots, lai vasaras saulgriežu laiku neaptumšotu dažādas nelaimes, VUGD aicina Līgo svētku un Jāņu svinētājus būt uzmanīgiem un saprātīgiem.
Kā liecina 2009.gada statistika, 23.jūnijā dzēsti 22 ugunsgrēki un veikti pieci glābšanas darbi, bet 24.jūnijā – 38 ugunsgrēki un deviņi glābšanas darbi, informēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere.
Līgo svētku svinēšana nav iedomājama bez ugunskuriem, bet, kā norāda VUGD, jautra svētku svinēšana nav tas pats, kas neapdomīga, pārdroša rīcība. Nereti lietū izmirkušie jāņubērni svinības turpina dārza mājiņās, šķūņos un dažādās piebūvēs, izmantojot sveces un smēķējot. Pirtis tiek kurinātas pārāk centīgi. Visbiežāk deg pirtis, dārza mājiņas, siena šķūņi, nojumes. Šo ugunsgrēku iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, norādīja Vetere.
Īpaši svētku laikā būtu jāpieskata arī bērni, jo viņi, redzot, kā pieaugušie izmantoto atklātu uguni, uzskata, ka šis ir laiks, kad ar uguni var arī parotaļāties.
Kurinot ugunskuru, apkārt ugunskura vietai jāaprok zeme, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem. Ugunskura vieta nedrīkst būt koku, ēku un degošu materiālu tuvumā, kā arī jāņem vērā vēja virziens. Periodā, kad mežos tiek izsludināts ugunsbīstamais periods, ugunskurus nedrīkst kurt vispār vai arī tos var kurt speciāli ierīkotās vietās.
Ugunskuru nedrīkst atstāt bez uzraudzības, un nedrīkst bez uzraudzības atstāt arī mazus bērnus pie ugunskura. Ieteicams, lai pie ugunskura vietas būtu dzēšanas līdzekļi, kam noderēs arī vienkārši spainis ar ūdeni. Ugunskurā nedrīkst dedzināt sintētiskos materiālus, gumijas riepas un tamlīdzīgas lietas, kas degot izdala indīgas vielas. Nedrīkst tuvoties un lēkt pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiska auduma drēbes, kas viegli un ātri aizdegas. Savukārt, atstājot ugunskura vietu, tas jānodzēš pilnīgi, lai nepieļautu ugunsgrēka iespējamību.
Vasaras saulgriežu svinēšana nereti notiek pie ūdenskrātuvēm. Ik gadu kādam šī atpūta beidzas traģiski, atzīmēja Vetere. Ja 2009.un 2008.gadā no 23. līdz 25.jūnijam glābēji no ūdens izvilka pa diviem noslīkušajiem, tad 2007.gadā, kad laiks bija siltāks un saulaināks, šajās trīs dienās zem ūdens tika meklēti 12 bojā gājušie.
Atpūšoties pie un uz ūdens, jāatceras, ka peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti kā vadīt automašīnu. Tāpat nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, aizpeldot no krasta pārāk tālu, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ. Dižošanās ar to, ka var pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar dzīvību, atgādina ugunsdzēsēji. Nav ieteicams vienam doties peldēties. Īpaši uzmanīgiem jābūt, peldoties nepazīstamās vietās. Pirms vizināšanās ar laivu jāuzvelk glābšanas veste. Ūdens tuvumā bērnus nedrīkst atstāt bez uzraudzības, pat tad, ja viņi labi prot peldēt.
Ja tomēr ir izcēlies ugunsgrēks vai notikusi nelaime, kas apdraud cilvēka veselību vai dzīvību, VUGD aicina nezaudēt laiku un nekavējoties izsaukt operatīvos dienestus, zvanot uz tālruni 112.
Arī šajās brīvdienās VUGD darbinieki kā vienmēr strādās un būs gatavi doties palīgā ikvienam nelaimē nonākušajam, tomēr ugunsdzēsēji cer, ka cilvēki Līgo svētkus sagaidīs un pavadīs mierīgi un viņu palīdzība nevienam nebūs nepieciešama.
LETA
Komentāri