Katrs piemineklis var daudz pastāstīt   

Tūrisma nozarē līdz šim samērā maz runāts par militāro mantojumu. Taču ir gana daudz cilvēku, kam šī tēma interesē.

Vidzemes tūrisma asociācija sadarbībā ar partneriem īsteno projektu “Militārais mantojums”, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību. Projekta koordinators Raitis Sijāts    atgādināja, ka pēc filmas “Dvēseļu putenis” palielinājusies interese par Brīvības cīņām, par Cēsu kaujām.

“Militārā tēma ikdienas tūristam vēl neizprotama. Sabiedrībā ir arī stereotips, ka tas, kas saistās ar militārām lietām, vairāk interesē puišus un vīrus.    Par tēmu jā­ru­nā tā, lai būtu interesanti ikvienam, jāiedrošina vairāk uzzināt. Militārā tēma ir tā, kas sabiedrībā veido piederības sajūtu valstij, veicina patriotismu,” sacīja paš­valdības aģentūras “Cēsu Kultū­ras un Tūrisma centrs” vadītāja Andra Magone.

Kā ieinteresēt, kā atklāt vēsturi, kuras liecības ir visapkārt,  kā uzrunāt dažādas paaudzes, stāstot par notikumiem pirms simts gadiem, arī pusgadsimta, par to attālināti diskutēja tūrisma speciālisti un vēstures eksperti.

Amatas novada Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja Eva Koljera    uzsvēra, ka svarīgi par tēmu runāt kā    par emocionālu pārdzīvojumu.  “Karš vienmēr ir traģēdija, aiz tā stāv cilvēku dzīves, lai kurā pusē viņi karotu. Vislabāk viņi būtu bijuši savās mājās pie ģimenēm, apstrādājuši laukus, svinējuši svētkus.    Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri ir karā. Ir tur, kur ir, ar bailēm par savu ģimeni, pārliecības vadīti vai piespiesti. Ko viņi zināja, lai paši pieņemtu lēmumus? Ne viens vien stāsts ir par to, ka valdīja haoss, esi ierauts notikumos un nezini, uz kuru pusi ir ienaidnieks, kur savējais. Kas notiktu, ja divi pretējo pušu karavīri satiktos mežā bez ieročiem. Varbūt mestos viens otram virsū, varbūt uzcienātu viens otru ar cigareti un katrs aizietu savu ceļu, lai nekad vairs nesatiktos, saprotot, ka karš ir bezjēdzīgs,” pārdomās dalījās tūrisma speciāliste    un pauda pārliecību, ka, runājot par vēsturiskiem notikumiem, būtiski tos izstāstīt, neizceļot puses, neizdalot labos un sliktos,    nemoralizējot, neizceļot varoņus vai kādu attaisnojot. “Pie pieminekļiem    ir uzraksti, kam tas celts, bet kāpēc? Ja to gribam iekļaut tūrismā, ir jābūt vairāk informācijai un iespējām uzzināt, jābūt stāstiem par cilvēkiem un notikumiem. Jā­saprot, kādu simbolisku jēgu ielicis tā autors.    Varbūt tas nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem?” teica E.Koljera.

Viņa vērsa uzmanību uz šodienas iespējām, kad virtuālā realitāte var palīdzēt iejusties citā realitātē, citā    dzīvē. “Kad Cēsu kaujās bruņuvilciens devās uz Ieriķu staciju, tas uz Amatas tilta tika apšaudīts. Bruņuvilciens pagrieza vēsturi. Tas ir notikums, ko gribam stāstīt, uzstādīt virtuālo binokli, lai varētu iepazīt to laiku. Lietotnes viedtālrunī, datorspēles, orientēšanās spēles – to visu var izmantot, atklājot vēsturi, stāstot par notikumiem un cilvēkiem,” sacīja E.Koljera.

Top Vidzemes militārā mantojuma karte.    Savākta informācija par vairāk nekā 120 militāriem objektiem, tie visi fiksēti fotomateriālos. “Apsekojot objektus, vienu brīdi paguru – kārtējie kapi, piemineklis. Kad vēsturnieks Tālis Pumpuriņš    uzdod jautājumu, nevis kas tas ir, bet kāpēc tas ir, piemineklis vairs nešķiet garlaicīgs, tas atklāj stāstu. Pie katra    objekta jābūt ja ne informācijas stendam, tad iespējai internetā uzzināt, kāpēc šī vieta svarīga. Nevis sausi fakti, bet stāsts par notikumiem un kāpēc šī vieta vēsturē ir svarīga,” viedokli pau­da    projekta    speciāliste      Gita Memmēna. Viņa arī atgādināja, ka top jaunas piemiņas vietas un ir svarīgi, vai uzliekam akmeni un to aizmirstam, vai gribam, lai šī vieta ir dzīvs stāsts.

Cēsu Kultūras un tūrisma centra vadītāja Andra Magone vērsa uzmanību Cēsu kauju piemiņas pasākumiem, kas piesaista daudz interesentu.    “Par tām arī mums muzejā bijis daudz diskusiju, kas bija Cēsu kaujas un kāda to loma. Tās nevar vērtēt viennozīmīgi, tās vēl nav tik tāla pagātne, lai mēs būtu objektīvi.    Cēsu kauju atceres diena ir Uzvaras diena. Tad pilsētā ir daudz tūristu, kurus interesē pasākumi,” teica A.Ma­gone.

Pazīstamākais pasākums ir Cēsu kauju rekonstrukcija Pirts­upītes gravā. Ar uzņēmēja Renāra Sproģa iniciatīvu tas kļuvis populārs notikums. 2019.gadā Cēsu kauju simtgades svinēšanu apmeklēja 15 tūkstoši interesentu.    “Uzliktā latiņa ir augsta, vairs nepietiek ar dažu minūšu pasākumu. Ar    Renāru Sproģi esam vienojušies, ka kauju rekonstrukciju rīkosim reizi piecos gados, lai tas būtu spilgts un vērienīgs notikums. Citos gados, protams, arī būs pasākumi,” atklāja A.Ma­gone.

Jaunajā Cēsu novadā, kurā apvienosies Amatas, Cēsu, Jaunpie­balgas, Līgatnes, Pārgaujas, Prie­kuļu un Vecpiebalgas novads, būs daudz kādreizējo militāro objektu, piemiņas vietu, kas saistās ar 1. un 2.pasaules karu, arī padomju gadiem. Daudzas ir populāras, piemēram, Līgatnes slepenais bunkurs, vēl vairāk maz zināmu. Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāvis, tūrisma eksperts Juris Smaļinskis pastāstīja, ka top mājaslapa par 150 militārā mantojuma objektiem Latvijā un Igaunijā, arī karte un brošūra, kas sezonas sākumā būs pieejama.    “Vaja­dzīgi reāli, nevis izdomāti stāsti, tie ir vērtība,” viņš uzsvēra, bet vēsturnieks Tālis Pumpuriņš atgādināja, ka arī pieminekļiem ir savi stāsti, kā tie gāzti, kā atjaunoti, cik pieminekļu radījusi un atjaunojusi tēlnieku Jansonu dzimta. Arī tā ir vēsture.