Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ceļš lokās ainavā un tālu redzams

Sarmīte Feldmane
23:00
29.04.2021
4
Krumi 1

Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli nosaka, ka autoceļu brauktuves segumam un nomalei jābūt tīrai un brīvai no citiem materiāliem.

“Autoceļu pārvaldītājs nodrošina autoceļu: nodalījuma joslas tīrību; pārredzamību, tai skaitā: nodalījuma joslas pļaušanu; nodalījuma joslā augošo krūmu ciršanu”. (51.pants).

Noteikumi valsts ceļu uzturētājiem un pašvaldībām, kurām jāgādā par saviem ceļiem, ir vienādi. Pavasaris strauji tuvojas, pavisam drīz kokiem un krūmiem saplauks lapas, tad ne viens vien šoferis sūkstīsies, ka, braucot pa šau­ru lauku ceļu, to nepārredz, jo ceļmalas krūmi krietni saauguši. Lai nu kam, bet krūmiem ceļmalās patīk.

“Krūmos ieauguši neesam,” saka Vecpiebalgas pašvaldības Saim­nie­cības nodaļas vadītājs Vies­turis Burjots un piebilst, ka visos novada pagastos situācija ir līdzīga. Ceļi regulāri tiek apsekoti, īpaši pēc lielākiem vējiem, tad arī novērtē, vai krūmi netraucē satiksmes drošībai. “Pirms pāris gadiem daudz izdarījām. Tad piesaistījām firmu, bet uzņēmējus interesē, ja var iegūt vismaz šķeldu. Ja krūms cilvēka augumā, no tā nav ieguvuma. Kur nepieciešams, saimniecības nodaļas vīri izcērt krūmus,” pastāsta V.Bur­jots un piebilst, ka ir arī svarīgi, kad krūmus cirst. “Firmas strādā pēc sava plāna. Mēs tomēr varam sadalīt darbus tā, kā prātīgāk. Krūmus vislabāk cirst jūlijā, vecā Mēnesī. Cirtīs jaunā – ātri ataugs,” pieredzē dalās saimniecības nodaļas vadītājs.

Novada pagastu centros ielu malās un parkos ir daudz veco koku. “Satiksmes un iedzīvotāju drošībai vajadzētu kādu nozāģēt, daudzviet koku saknes bojā arī ceļu segumus. Taču katram kokam ir kāds aizstāvis,” bilst V.Burjots.

Priekuļu pašvaldības Ceļu un ielu uzturēšanas dienesta vadītājs Jānis Blašķis uzsver – uz pašvaldības ceļiem nav ar krūmiem aizaugušu posmu. Viņš arī vērtē, ka Ministru kabineta noteikumos prasības valsts un pašvaldību ceļu uzturētājiem ir vienādas. Taču lauku grants ceļus, kam patiesībā sen jau nav seguma, nevar salīdzināt ar valsts ceļu stāvokli. Tāpat kā satiksmes intensitāti. “Savus ceļus regulāri apsekojam. Kamēr krūmi nav salapojuši, tie netraucē, ja vēlāk rada problēmas, arī greiderists redz tās vietas, tāpat iedzīvotāji dod ziņu,” stāsta J.Blašķis un uzsver, ka novadā ir izveidota ceļu un ielu uzturēšanas sistēma.

Dienesta vadītājs atzīst – ja ir tehnika, paši ātri var izdarīt. Tas arī lētāk, nekā, ja to dara kāds pakalpojumu sniedzējs. Vasarā visas ceļmalas tiek appļautas un reizē arī noņemts apaugums. “Ja ir lielāki krūmi, tos savācam šķeldai. Ir sadarbība ar zemniekiem, viņi savāc kaudzēs un aizved,” pastāsta J.Blašķis un uzsver, ka sīkie krūmi jau nevienu neinteresē.

Priekuļu pašvaldības Saimnie­ciskās nodaļas Labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks uzsver, ka svarīgi ir ne tikai neļaut ceļmalām aizaugt ar krūmiem, bet arī kopt lielos kokus. “Vecās alejas ne visur ir drošas. Esam arī rūpējušies par kokiem valsts uzturēto ceļu malās, jo tie bijuši bīstami,” pastāsta J.Sirlaks. Pērn gan ceļmalās daudzviet tika ne vien izcirsti krūmi, bet arī apzāģēti vecie koki. Šonedēļ veidos vainagus liepām Liepas centrā. “Visu laiku jau saskaramies – te pašvaldības īpašums, te privātais. Darbu saskaņošana prasa laiku, bet tas ir izdarāms,” bilst J.Sirlaks.

Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte atzīst, ka novadā ir gan pozitīvi, gan ne tik labi piemēri. “Diemžēl domstarpības ar privātīpašniekiem nav retums. Dažviet robeža iezīmēta pa ceļa vidu, citur pa grāvi. Pašval­dībai nav bijis resursu, lai robežas skaidri iezīmētu dabā,” pastāsta novada vadītāja. Viņa uzteic tos zemju īpašniekus, kuri kopj ceļmalas. Un tādu nav maz. “Da­rāmā daudz. Ar finansējumu, ko varam atļauties ieguldīt ceļu sakārtošanā, nepietiek. Labi, ka varam nomainīt kādu caurteku, salabot bedrītes, nogreiderēt. Iedzī­votāju prasības palielinās. Jau tagad zvana un prasa, kad tiks veikta atputekļošana. Diemžēl Ama­tas novada teritorijā arī valsts ceļi ieaug krūmos,” pārdomās dalās pašvaldības vadītāja un uzsver, ka ceļmalās krūmi nav izcirsti ne jau negribēšanas vai neizpratnes dēļ.

Jaunpiebalgas pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs Kristaps Dravants ar gandarījumu atzīst, ka novadā pašvaldības ceļi nav aizauguši. “Katru gadu cenšamies appļaut visas ceļmalas. Tagad vairs nav tādu krūmu, lai būtu, ko zāģēt un šķeldot,” vērtē K.Dravants un atzīst, ka ar privāt­īpašniekiem problēmu nav. Ja ir kādas domstarpības par ceļa nodalījuma joslu, tās vienmēr atrisinātas.

Raunas pašvaldības saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis vērtē, ka pirms dažiem gadiem daudzviet ceļi bija ieauguši krūmos, tagad vairs ne. “Vasarā, kad kurinātāji brīvi, viņi kopj ceļmalas. Ja, ceļmalas tīrot, nozāģētais der šķeldai vai malkai, tas nonāk pašvaldības katlumājā. Privātīpašnieki paši nokopj, prob­lēmu nav. Kur blakus privātīpašumi un ir ko zāģēt, viņi nozāģē un tiek pie malkas. Tā bija Rozēs, ozolu aleja bija ieaugusi kokos un krūmos, apaugumu iedzīvotāji nozāģēja. Sadarboties ir izdevīgi abām pusēm,” pastāsta G.Rekmanis. Ikdienā tiek arī sekots vecajiem kokiem, kuru netrūkst. Vecie koki tiek gan izzāģēti, gan apzāģēti. Tas iedzīvotāju drošībai.
Katrā novadā sava pieredze. Taču katrs autovadītājs var pārliecināties, ka lauku ceļi nav ieauguši krūmos, pa tiem vasarā nav jābrauc kā pa zaļiem tuneļiem, kā bija vien pirms nedaudziem gadiem. Saprotams, arī iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas ceļmalās, saziņā ar pašvaldību var daudz darīt satiksmes drošībai. Un arī ainavai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
67

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi