Veselavā, Bērzkrogā, darbojas Vidzemes eļļas fabrika. Te mēnesī pārstrādā 700 tonnas rapša un iegūst ap 250 tonnu eļļas un 450 tonnas lopbarības raušu. Šovasar plānots jaudu dubultot.
Iegādājas vidi degradējošu objektu
Ražotni uzbūvēja 2006.gadā, bet jau 2007.gadā Veselavas pagasta plānojumā tā bija ierakstīta kā vidi degradējošs objekts. Pēc četriem gadiem to iegādājās SIA “Lauku radi”. “Viss bija sarūsējis, sapelējis, to, kas bija palicis, sākām pārbūvēt,” stāsta Vidzemes eļļas fabrikas vadītājs Juris Ķirsis.
2014.gadā tika izspiesta pirmā eļļa. Pirmajā gadā fabrika nostrādāja mēnesi, otrajā – divus, tā pamazām vien, un tagad tā ražo diennakts režīmā.
Saimnieki paši meklēja tehniskus risinājumus. Kad rapsi atved, tiek veikta priekšattīrīšana, tālāk sēklas nonāk torņos cehā, tad vēlreiz tiek tīrītas un nonāk kaltē. “Bija jāizvēlas, vai pārtaisīt veco kalti, kas te jau bija, vai iegādāties jaunu. Dānijā pasūtījām tieši šai rūpnīcai projektētu,” atklāj J.Ķirsis.
Rūpnīcu apkalpo viens cilvēks, viss ražošanas process redzams monitorā. Arī operatora telefonā ir programma. Ja notiek kļūme, uzreiz pienāk ziņa, un to var novērst arī attālināti. “Tā ir čehu firmas aparatūra, bija arī viņu programma. Taču ražošana visu laiku tiek paplašināta, tad atkal jāizstrādā jauna programma. Vienojāmies ar vietējiem programmētājiem, ka viņi izstrādās šai fabrikai piemērotāko. Kaut tas bija četras reizes dārgāk, tas bija pareizs lēmums. Tiklīdz kāda problēma, viņi ir tepat, tāpat arī, ja jāveic kādas izmaiņas, to var ātri izdarīt,“ pastāsta vadītājs. Viņa slavē operatoru Didzi Lapseli, kurš strādā no rūpnīcas pirmsākumiem, montējis iekārtas un sīkumos visu pārzina. Fabrikā strādā četri darbinieki, visi vietējie.
Sadarbībā izdevīgāk
“Tas, ka ir fabrika, vēl neko nenozīmē. Vajag izejvielas, saražotais jāpārdod. Tas jau ir komandas darbs, viens to izdarīt nevar,” saka J.Ķirsis un uzsver, ka sadarbojoties var izdarīt vairāk un labāk.
SIA “Agro Partner” Liepājā gādā, lai fabrikai būtu rapsis un saražotais tiktu pārdots. “Latviešiem neraksturīga sadarbība, katrs darām to, ko protam,” ar smaidu teic fabrikas vadītājs un piebilst, ka pirmos trīs gadus partneri nostrādāja, viens otru neredzējuši. Visi līgumi tika noslēgti elektroniski, saziņa notika pa telefonu un e-pastā.
Uzņēmējs uzsver, ka, kur vien iespējams, izmanto ārpakalpojumus, jo tā ir izdevīgāk, tomēr pieredze nav tā labākā. Fabrikai ir traktors, un svarīgi, lai tas vienmēr būtu darba kārtībā. Tika meklēts kāds, kurš nodrošinātu regulāru servisu. Uzrunāja trīs vietējos uzņēmējus, visi atzina, ka sadarbība viņus interesē. Viens tā arī neatbrauca, otrs apsolīja – būs tāme pirmajai apkopei, bet tā arī pazuda. Trešais pēc mēnesi ilgušas atgādināšanas ieradās. “Man svarīgi, lai fabrika strādā. Ja ir problēma, lai tā ātri tiek novērsta,” saka uzņēmējs.
Ļoti laba sadarbība izveidojusies ar “Latrapsi”. Rapsi pārstrādei uz Veselavu ved arī no Lietuvas, tur pieprasīti arī rapša rauši. Arī Skandināvu firmas interesējas par sadarbību.
“Latvijā rapsi izaudzē daudz, gandrīz visu izved. Zemniekiem vajag spēkbarību, to ieved, tāpat kā eļļu,” saka J.Ķirsis. Latvijā rapša eļļu ražo vēl daži uzņēmēji, bet ne tādā apjomā kā Vidzemes eļļas fabrika.
Saimnieces pamazām atzīst
J.Ķirsis uzsver, ka ar eļļas noietu nekad nav bijis problēmu. Tā vajadzīga gan pārtikas, gan biodīzeļa ražošanai. Tikai daļa paliek Latvijā, kur to izmanto lopbarībai, tehniskām vajadzībām meža tehnikai, motoreļļas ražošanai. “Tā ir laba eļļa – pirmā aukstā spieduma jeb extra virgin rapša eļļa. Pircēju ir aizvien vairāk,” atklāj J.Ķirsis un neslēpj, ka ir iecere to piedāvāt arī pudelēs.
“Lielākā daļa cilvēku teiks, ka visveselīgākā ir olīvu eļļa. Ne tāpēc, ka to ražoju, saku – tā tomēr ir rapša eļļa, jo omega taukskābju ir krietni vairāk, piesātināto taukskābju rapša eļļā daudz mazāk. Rapša audzēšana daudziem saistās ar ķīmijas izmantošanu, arī olīvas neizaudzē bez ķīmijas,” skaidro J.Ķirsis.
Kad veikalu plauktos būs arī Vidzemes eļļas fabrikas rapša eļļa, grūti pateikt. Pārtikas veterinārā dienesta atļauja to darīt saņemta. Vecpiebaldziete Annija Sniedze izstrādājusi pudeļu etiķešu skices. “Pamazām strādājam,” teic J.Ķirsis.
Rauši – augstvtīga spēkbarība
Lopbarības raušus vēl pirms pāris gadiem vasarā pirka mazāk, bet saimnieki, kuri pārliecinājās, ka tā ir laba spēkbarība lopiem, ir pastāvīgie klienti. “Nu jau tas, ko saražo, uzreiz tiek izpirkts, uzkrājumi neveidojas,” saka vadītājs
Nereti cilvēki nesaista eļļas ieguvi ar raušiem. Tas, ka Bērzkrogā ir eļļas fabrika un raušu ražotne, aizvien daudziem ir atklājums. J.Ķirsis atceras, ka pirms dažiem gadiem Polijā pieredzes apmaiņā eļļas spiestuves saimniekam jautājis, kur ir raušu noliktava, viņš brīnījies, jo zemnieki pēc raušiem stāvēja rindā. Tolaik Latvijā rapša rauši nebija iecienīti, tos vēl nepazina. “Apkalpojam tikai lielos zemniekus, kuri pērk tonnām, mazākais – pārdodam tonnu,” teic J.Ķirsis.
Komentāri