Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ierobežojumi neliedz čakli talkot

Jānis Gabrāns
23:00
03.05.2021
6
Talka Ierikos 1

Ne pārāk mīlīgos laika apstākļos aizvadīta ikgadējā Lielā talka, kurai oficiāli tika pieteiktas 1968 talkas vietas, otrais lielākais skaits talkas pastāvēšanas vēsturē.

Ņemot vērā ierobežojumus, cilvēki bija aicināti darboties vienatnē vai ģimenes lokā, un, visticamāk, ne visi savas talkas reģistrēja oficiāli. Turklāt talkas maisus varēja arī saņemt veikalu “Maxima” tīklā, tāpēc lielāka skaidrība, cik varētu būt solo talcinieku, būs pēc informācijas apkopošanas par maisiem, kurus iedzīvotāji saņēma “Maxima” veikalos. Sākotnējā informācija vēsta, ka visliekākais pieprasījums pēc tiem bijis Kurzeme un Vidzemē.

Cēsu novada pašvaldības Lielās talkas koordinatore Signe Ķerpe stāsta, ka novadā oficiāli pieteiktas 17 talkas vietas, talciniekiem izdalīts 501 maiss: “Taču paveikts ir vairāk, jo zvanīja cilvēki, kuri bija paņēmuši maisus “Maxima” veikalos un vēlējās noskaidrot, kur tos atstāt, kad būs pielasīti. Maisu savākšanu veiks uzņēmums “ZAAO”, tas prasīs kādu laiku, tāpēc cilvēkiem nevajadzētu satraukties, ka vakar vai šodien maisi nav aizvesti.”

S. Ķerpe izsaka cerību, ka talkas atstāj paliekošu ietekmi uz vides tīrību, lai arī cilvēki turpina mēslot dabā, savākts tomēr tiek vairāk,vide kļūst tīrāka. Lielās talkas koordinatora amatā viņa bija pirmo reizi, tāpēc esot patīkami pārsteigta par iedzīvotāju tik lielu iesaisti: “Pārsvarā tika pieteiktas individuālās vai ģimenes talkas, arī dažas kolektīvās. Lielā talka pavisam noteikti ir iedvesmas un pozitīvisma pilna sabiedriskā kustība!”

Cēsis par vietu, kur darboties, izvēlējās arī Turcijas vēstniecība, starp talciniekiem bija arī vēstniece Gilsune Erkula. Vēstniecības darbinieki vēlējās sakopt kādu teritoriju, kas neatrodas pārāk tālu no Turku kapiem, un darbojās Mūrlejas ielā, vācot atkritumus posmā no Gaujas ielas līdz Žagar­kalna kempingam. Šie talcinieki norādīja, ka Lielā talka esot viena no latviešu tradīcijām, kas viņiem patīkot visvairāk. Darbs bijis lielisks piedzīvojums, varējuši izbaudīt Gaujas upes rāmumu, vien­laikus esot daļai no talkas.
Ieriķos, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Kumadas upes, gar kuru ved publiska, pēdējos gados bieži apmeklēta dabas taka, atrodas sena un ļoti apjomīga sadzīves atkritumu izgāztuve. Vairākas senas izgāztuves atrodas arī Melderupītes labā krasta apkārtnē, un Lielās talkas laikā bija plānots attīrīt teritoriju no atkritumiem. Tur darbi notika jau pērn, darāmā netrūka arī šogad.

Viena no talciniecēm Krista Lauberga stāsta, ka nelabvēlīgie laika apstākļi nav traucējuši, jo darbošanās galvenokārt meža aizvējā: “Ja strādā, to jau nemana, paveicām ļoti daudz. Bijām gandrīz desmit cilvēki, strādājot astoņas stundas, satīrījām trīs nelegālās izgāztuves, kas tur izveidotas pirms gadiem pārdesmit. Patī­kami, ka īpašumus iegādājas cilvēki, kuri ieinteresēti teritoriju sakopt, to paši dara arī ikdienā, talkas laikā pieaicinot kaimiņus, radus. Talka svarīga tāpēc, ka var saņemt maisus un atkritumus aizved bez maksas. Mums iedeva 139 maisus, visi tika pielasīti pilni, vēl riepas, citi lielāki atkritumi. Apmēram tikpat lielā apjomā savācām arī metāllūžņus. Katrā ziņā apjoms iespaidīgs, bet tagad ir patīkami skatīties uz rezultātu. Un galvenais, ka šī vieta vairs netiks piedrazota.”

Lielā talka ar skatu nākotnē notika Raunā, kur biedrības “Hestia Rauna” dibinātāja Zane Zaiceva aicināja sakopt vietu Dzirnav­gravā. Tika vākti atkritumi, pērnās lapas, sausie zari, veikti citi darbi, lai attīrītu vietu, kur jau vakar sākās projekta “Dzirnav­gravas kāpņu komplekss” realizācija, ko īsteno biedrība.

“Konkrētajā vietā sestdien strādāja kādi desmit talcinieki, bet darbi notika arī citās vietās, jo Dzirnavgrava aizņem 14 hektārus. Iecerētos darbus paveicām, bet tur vēl darāmā netrūkst. Šoreiz bijām plānojuši sakopt vietu, lai tūlīt varam sākt projektu par kāpņu atjaunošanu. Tās bija tik kata­s­trofālā stāvoklī, ka jānojauc. Va­kar sākās pāļu urbšana jauno kāpņu būvei. Atjaunosim kāpnes, kas būs pirmais solis, lai šī vieta kļūtu arvien sakoptāka. Šī bija lieliska talka, kurā cieši sadarbojās iedzīvotāji, biedrība “Hestia Rauna” un pašvaldība. Talkā nāca arī Raunas novada pašvaldības darbinieki, tikai strādājot citā dienā, lai nebūtu šī pulcēšanās. Kopā paveicām ļoti daudz. ”

Talkas notika vai ikkatrā Latvijas novadā. Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme atzīst, ka ir gan pārsteigta, gan gandarīta, cik liela ir iedzīvotāju atsaucība, īpaši pašreizējos apstākļos: “Acīmredzot cilvēki ir noilgojušies pēc aktivitātēm, kopā būšanas un pozitīva noskaņojuma, ko talka pavisam noteikti nodrošina. Man jāsaka milzīgs paldies mūsu koordinatoriem visās Latvijas pašvaldībās par viņu paveikto lielo darbu, taču vislielākais paldies visiem talkotājiem. Bez cilvēkiem, kuriem rūp mūsu zeme, lai tā būtu skaista, zaļa un sakopta, nebūtu arī Lielās talkas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
67

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi