Āraišu arheoloģiskais muzejparks ir viens no visapmeklētākajiem tūrisma objektiem ne tikai tuvā apkaimē. Brīvdienās iepazīt Latvijas senvēsturi, vienkārši pastaigāt pa pļavām ierodas ģimenes, daudzi ārzemnieki.
Bet tik daudz interesentu Āraišos vienā dienā sen nebija bijis. Āraišu svētkus apmeklēja vairāk nekā 1200 interesentu no Latvijas, kaimiņvalstīm, Vācijas, Lielbritānijas, Austrijas, Austrālijas, Taipejas, Vjetnamas un Turcijas.
Otro gadu Āraišu muzejs ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa. Otro reizi tika rīkoti Āraišu svētki, kuru šīgada tēma bija “Mīti un patiesība Latvijas arheoloģijā”.
“Cilvēku interese patiešām liela. Latvijā nav maz tādu, kam interesē vēsture, kuri grib uzzināt ko jaunu, diskutēt,” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš. Arheologu lasījumi par dažādām tēmām bija kupli apmeklēti. “Vislielākā interese, protams, bija par Beverīnu. Kur tā bijusi, viedokļu ir ļoti daudz, par to strīdi turpinās un turpināsies. Beverīna ir jau kā simbols. Tai taču tepat tuvumā jābūt, un tiek spriests, cik ātri no Cēsīm varēja aiziet,” pastāstīja muzeja direktors.
Apmeklētājiem patika vērot senvēstures rekonstrukcijas grupu darbošanos. Desmit kopas atdzīvināja sadzīves ainas no
8.- 10. gadsimta cilvēku ikdienas. Tas īsti iederējās, jo Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9.-10. gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, un tās rekonstrukcija. Apmeklētāji varēja apskatīt atrastās senlietas, seno amatu demonstrējumus vēstures rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupu izpildījumā, vērot arheoloģiskos izrakumus viduslaiku pilsdrupās, bronzas liešanu Meitu salā, seno cīņu paraugdemonstrējumus.
Pārsteigums bija podnieku Baibas un Eināra Dumpju šovasar rekonstruētā māla kleķa krāsns ezermītnes dzīvojamajā ēkā. To, runājot uguns vārdus, iekūra Dr. hist. Jānis Apals. Krāsns ezermītnē ir gan apliecinājums, gan pārbaudījums, ka tā viss varēja būt.
Ikvienam svētku dalībniekam bija iespēja apgūt kāda sena amata prasmi, piedalīties arheoloģisko izrakumu procesā, diskutēt par Latvijas arheoloģijas problēmjautājumiem, nogaršot cienastus un baudīt dabas daudzveidību Āraišu arheoloģiskā muzejparka teritorijā.
“Esam priecīgi, ka tūristi, senvēstures interesenti brauc pie mums. Katru gadu cenšamies piedāvāt ko jaunu. Arī nākamgad noteikti rīkosim Āraišu svētkus, tie varētu būt jau starptautiska mēroga,” stāsta Āraišu muzejparka vadītāja Agnese Ramata.
Sarmīte Feldmane
