Latvijā ir apturēta ekonomiskā lejupslīde un sācies neliels pieaugums, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) speciālistu sagatavotajā kārtējā “Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, kurā vērtēts valsts ekonomiskais stāvoklis un reformu gaita, kā arī sniegtas rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.
Ziņojuma ievadā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atzīst, ka pasaules finanšu krīze smagi ietekmēja Latvijas tautsaimniecību un ekonomikas reālajam sektoram viskritiskākais bija 2009.gada pirmais un otrais ceturksnis. Savukārt pēdējie statistiskie dati apliecina, ka ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta. 2010.gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums uzrāda jau nelielu pieaugumu par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem.
Ziņojumā teikts, ka patlaban droši var apgalvot, ka valstī ir notikušas nozīmīgas makroekonomiskās korekcijas, kā rezultātā ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kurā, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums, kas bija galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājs. Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks būs eksports. Jau tagad ir redzamas pirmās pazīmes, ka nozarēs, kurās ir eksporta iespējas, situācija sāk reāli uzlaboties, un šā gada pirmajā pusgadā preču eksports ir par aptuveni 22% lielāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Kampars arī uzsver, ka galvenais ekonomiskās attīstības uzdevums patlaban ir saglabāt vērojamās pozitīvās tendences un veidot apstākļus, kas palielinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kā arī radīt priekšnoteikumus zināšanu ietilpīgu produktu ražošanai, kas nodrošinās lielākus ienākumus nākotnē. Vienlaikus valsts atbalstam ierobežotos budžeta apstākļos ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam.
Ziņojumā teikts, ka, lai arī ir novērojama iekšējā pieprasījuma stabilizācija, joprojām ir vērojama saspringta situācija darba tirgū, bet arī šeit ir saskatāmas pozitīvas tendences – no šā gada marta līdz jūnija beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 17 400. Jau tagad, īpaši uz eksportu orientētās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka.
Ziņojumā norādīts, ka Ekonomikas ministrijas galvenās prioritātes ekonomiskās politikas jomā 2010.gadā ir ekonomikas sildīšana un pārstrukturizēšana, atbalsts eksporta aktivitātēm, mikrouzņēmumu attīstīšanai un enerģētiskās neatkarības veicināšanai. 2009.gadā un līdz 2010.gada beigām EM valsts atbalsta instrumentu veidā būs nodrošinājusi 350 miljonu latu, bet kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām 670 miljonu latu ieplūšanu Latvijas ekonomikā.
ES struktūrfondu finansējums tiek piešķirts tādām aktivitātēm kā jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, biznesa inkubatoru izveidei un tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu atbalstam, kas veicinās zināšanu ietilpīgas ekonomikas attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, inovatīvu uzņēmumu veidošanos. Arī turpmāk prioritāri tiks atbalstīta uzņēmējdarbība ar augstu pievienoto vērtību, kā arī sekmēta zinātnieku un komersantu sadarbība, teikts EM sagatavotajā ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērts, ka ir nepieciešams arī vairāk uzmanības pievērst finansējuma piešķiršanai uzņēmējdarbības attīstībai agrīnajā stadijā, īstenojot atbalsta pasākumus pirmssēklas un sēklas kapitāla pieejamībai, sniedzot aizdevumus šiem uzņēmumiem ar atvieglotiem nosacījumiem, kā arī nodrošinot finanšu pieejamību riska kapitāla veidā.
Būtiski, ka ir mainītas prioritātes valsts atbalsta finansējuma saņemšanai, to novirzot uz apstrādājošo rūpniecību un eksportu. Šogad no ES fondiem pieejamo līdzfinansējumu paredzēts palielināt vēl par 100 miljoniem latu, ziņo EM.
Pastāvīgi tiek uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību struktūra un darbs un šogad ir paredzēts atvērt pārstāvniecības Somijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā, informē EM.
Ziņojumā arī norādīts, ka investīciju projektu veiksmīgai īstenošanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir nepieciešams veicināt vienotu un saskaņotu ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un valsts iestāžu rīcību, it īpaši, stratēģiski nozīmīgu vietējo un ārvalstu investīciju projektu realizēšanā.
Šogad ir paredzēts turpināt mikrouzņēmumu koncepcijas ieviešanu un atbalsta sniegšanu mikrouzņēmumiem.
2010.gadā jāturpina arī veicināt energoefektivitātes pasākumu īstenošana, kā arī jāturpina attīstīt elektroenerģijas tirgus darbību, nodalot elektroenerģijas pārvadē īpašumtiesības un jāveicina vietējās atjaunojamās enerģijas ražošana, izmantošana un eksports, teikts EM sagatavotajā ziņojumā.
EM speciālisti ziņojumā uzsver, ka konsekventi īstenota struktūrpolitika sekmēs Latvijas ekonomikas atdzimšanu, kas būs pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai. Latvijas sekmīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi noteiks ne tikai valsts institūciju darbs, bet arī ikviena cilvēka personīgā iniciatīva jebkurā Latvijas vietā sabiedrības savstarpējās sapratnes un dialoga apstākļos.
NOZARE.LV
Komentāri