Ar šādu saukli Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina pieaugušos, kas atrodas vienā vidē ar mazgadīgiem bērniem, uzraudzīt traukus, kuros ir karsts šķidrums. Novietot tos tā, lai nenotiktu nelaime brīdī, kad bērns saskrienas ar pieaugušo, aizķeras vai parauj tējkannas vadu, apgāž krūzīti ar karstu dzērienu.
Diemžēl arī vēsturiskajā Cēsu rajonā šajā gadā vien reģistrēti jau vairāki negadījumi, kad ātrie steigušies palīgā bērnam, kurš guvis termiskus apdegumus. Tā Priekuļu novadā divgadīgs bērns sev uz muguras un kājas uzlēja verdošu ūdeni. Amatas novadā astoņgadīgs zēns, saskrienoties ar pieaugušo, aplējies ar karstu tēju un applaucējis seju un krūtis. Cēsīs termisku krūškurvja apdegumu guvis piecgadīgs zēns. Bet gadu vecs bērniņš kādā Pārgaujas novada mājsaimniecībā aizķēra trauku ar karstu kafiju un applaucēja krūtis un vēderu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka norāda, ka šādi gadījumi ir kā signāls – pieaugušajiem jābūt ļoti piesardzīgiem, jo tas ir viens mirklis, kad negadījums ir noticis.
Mazam bērnam vienas krūzītes saturs var apdedzināt līdz pat 30% no ķermeņa un dažkārt atstāt rētas uz mūžu. Sniedze Bračka uzsver: “Šādas traumas bērniem ir ne tikai fiziskas, bet nes līdzi arī psihoemocionālu pārdzīvojumu. Mazs bērns mājās ir ļoti lielas rūpes un atbildība, lai nenotiktu nelaime. Un tā ir vecāku, pieaugušo cilvēku atbildība.”
Lai gan kopumā pandēmijas laikā negadījumi, kas saistīti ar apdegumiem, salīdzinājumā ar 2019. gadu mazinājušies, tomēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle apstiprina, ka BKUS joprojām katru mēnesi vidēji nonāk 30 bērni, kuri guvuši termiskus apdegumus.
Biežākie apdegumu izraisītāji
Kafija, tēja un verdošs ūdens, tātad dažāda veida karsti šķidrumi ir galvenais apdedzināšanās iemesls. Tam seko apdegumi, kas gūti no atklātas liesmas ugunskurā, grilā un pelniem. Tāpat nereti apdegumus gūst, aplejoties ar karstu zupu un pie karstas plīts. Bērni cieš arī no ikdienā bieži lietotām lietām, piemēram, svecēm, gludekļiem un ķīmiskām vielām.
Sniedze Bračka skaidro: “Šādi ļoti bīstami negadījumi var notikt dažādu iemeslu dēļ: ja trauks, kurā vārās ūdens, atrodas vietā, kas bērnam sasniedzams; tāpat applaucēties var tāpēc, ka bērns aizķeras aiz tējkannas vada. Jāatceras, ka mazulis attīstās un mācās ātri, var aizsniegt arvien augstākas vietas, arvien vairāk pārvietojas, līdz ar to arī palielinās arī traumu gūšanas risks.”
Dace Zaldāte-Rozentāle piebilst, ka traumām ir raksturīgs sezonāls raksturs: “Līdz ar silto laiku sākas grila sezona, ir vairāk traumu, ko gūst, saskaroties ar karstām oglēm, pelniem, grilu. Diemžēl pavasarī ir arī citas raksturīgas traumas – bērns var izkrist pa logu, kas atvērts, vēdinot telpas. Lielāki bērni gūst traumas skrituļojot, lēkājot pa batutu, braucot ar velosipēdu. Un lielākoties šajos gadījumos sasit galvu, kājas un salauž rokas. Roku lūzumi ir absolūts līderis, jo tām visretāk izmanto aizsarglīdzekļus. Bieži traumas gūst sākumskolas vecuma bērni, kas ir kustīgāki. Tāpēc vienmēr uzsveram, ka labs laiks un skaisti apstākļi ir jāizbauda, bērniem ir jāiet svaigā gaisā, jābūt aktīviem, bet tas ir jādara, pārliecinoties par drošību un nodrošinot aktīvu aizsardzību. Tad, pat ja notiek negadījums, traumas ir vieglākas, nereti, pateicoties aizsarglīdzekļiem, tiek cauri tikai ar izbīli.”
Ieteikumi, lai izvairītos no nelaimes
Sniedze Bračka uzsver: “Līdzko mājās ir bērniņš, kurš spēj pārvietoties, pieaugušajiem jāizvērtē telpa, jādomā vairāki soļi uz priekšu, lai bērnam nebūtu iespēja aizķerties aiz vadiem, lai nebūtu sasniedzamā augstumā karsti šķidrumi, arī ķīmiski šķidrumi – veļas pulveri, kapsulas. Reiz bija izsaukums pie bērna, kas norijis viena centa monētu. Mamma skaitījusi sīknaudu, bērns bija pieskrējis un norijis monētu. Arī tā var notikt. Bērnam jebkurš priekšmets ir kā rotaļlieta, ko pārbaudīt, ielikt mutē, arī tabletes, citi medikamenti. Bērns nevar izvērtēt, vai tas viņam ir bīstami, tāpēc tas jādara vecākiem.”
Par klasisku applaucēšanās gadījumu mediķi sauc situāciju, kad mazulis applaucējas, esot klēpī pieaugušajam, kurš dzer ko karstu. Arī BKUS informatīvajā materiālā tiek aicināts neturēt bērnu klēpī laikā, kad tiek dzerti karsti dzērieni. Tāpat nekādā gadījumā bērns nedrīkst atrasties vannā, kad tajā tiek laists karsts ūdens. Trauki ar karstu saturu ir jānovieto tā, lai bērns nevar tos aizsniegt, īpaši pievēršot uzmanību traukiem uz plīts virsmas. Ieteicams nelietot galdautus, ko bērns var viegli paraut. Tāpat jāpārliecinās, ka arī citi karsti priekšmeti, piemēram, gludeklis, stāv tā, ka bērns netiek tam klāt un nevar paraut tā vadu. Savukārt kurinot ugunskuru vai grilu, būtiski atcerēties, ka smagus apdegumus var gūt arī nākamajā dienā pēc ugunskura kurināšanas.
Zināšanas par drošību jau pirms bērniņa piedzimšanas
Drošība ir jautājums, par ko vecāki domā, jau bērniņu gaidot, pārkārtojot mājokli, pielāgojot to jaunajiem apstākļiem. Lai gan daudz domu mammām ir tieši par dzemdību norisi un vēlāk par krūts barošanu, uzrunātie speciālisti teic, ka jaunie vecāki domā arī par drošu vidi mazulim.
Cēsu klīnikā regulāri notiek Māmiņu skolas nodarbības. Viena no māmiņu skolas speciālistēm vecmāte Iveta Reķe teic: “Pie pediatres Ingas Strazdas notiek arī nodarbība par pirmo palīdzību, kur par drošības jautājumiem tiek runāts periodā no mazulīša piedzimšanas līdz pat gada vecumam. Šis jautājums ir ļoti aktuāls.”
Ja māmiņa tā vēlas, liels palīgs viņai gaidību laikā, dzemdībās un pirmajos mēnešos pēc dzemdībām ir dūla. Sertificēta dūla un zīdīšanas konsultante Līga Roze-Kļaviņa, kas praktizē arī Cēsīs, skaidro: “Ar topošajiem un jaunajiem vecākiem runājam arī par jautājumiem, kas saistīti ar mazuļa drošību, turklāt par drošību tiek runāts ļoti plašā spektrā, arī par drošu gulēšanu kopā ar bēbīti, kā palīdzēt mazulim, ja viņš ir aizrijies ar pieniņu, par mazulim drošām virsmām, par mazulim drošu un ergonomisku celšanu, nēsāšanu. Vecāki parasti ir ļoti ieinteresēti par jautājumiem, kas skar bērna drošību, un daudz jautā paši, arī par dažādu mazuļiem paredzētu lietu piemērotību, nekaitīgumu un pareizu lietošanu.”
Arī dūla un zīdīšanas konsultante Anita Oļukalna apstiprina: “Gan nodarbībās, gan individuālās konsultācijās man patiešām iznāk apskatīt arī drošības jautājumus, kas saistīti ar dzīvi, esot kopā ar mazuli. Lielākoties šie jautājumi ir par ikdienišķu darbību veikšanu, lai tās arī būtu drošas mazulim. Vēršu uzmanību uz ēst gatavošanu pirmajos mēnešos pēc dzemdībām, jo šajā laikā zīdainītis vēl ļoti daudz var gribēt būt ciešā kontaktā ar mammu, tāpēc ēst gatavošana var kļūt par nopietnu izaicinājumu. Šādos brīžos jaunā māmiņa vienā rokā mēdz turēt bērniņu un ar otru cenšas pagatavot ko ēdamu, vai arī, turot mazo rokās, cenšas paēst karstu ēdienu. Tas var būt bīstami. Tāpat runājam par aizrīšanos, kā arī citām sadzīviskām situācijām. Mūsu izskatītās situācijas vairāk ir par pirmo laiku pēc dzemdībām līdz gada vecumam, iekļaujot tās nodarbībās, kas veltītas pēcdzemdību laikam. Gaidību laikā sievietēm ir interese arī par šiem drošības jautājumiem, jo dzirdu, ka viņas apmeklē arī Pirmās palīdzības nodarbības, ko jaunajiem vecākiem piedāvā mediķi, kas, manuprāt, ir ļoti vērtīgi.”
Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīca regulāri rīko informatīvus pasākumus, informācija regulāri tiek izplatīta arī sociālajos tīklos, lai izglītotu par traumatismu. Tāpat slimnīcas mājaslapas sadaļā “Pacientiem un ģimenēm” ir nodaļa “Informatīvie materiāli”, kuri palīdz, piemēram, kā rīkoties traumu gadījumā, par ikdienā risināmiem jautājumiem, kas regulāri tiek papildināti. Dace Zaldāte-Rozentāle teic: “Ar traumatismu faktiski ir tā, ka topošie vai jaunie vecāki meklē un iegūst nepieciešamo informāciju, ar laiku tā viņiem kļūst neaktuāla, bet nākamajai paaudzei tā atkal ir aktuāla. Tāpēc nepietiek ar vienu informatīvo kampaņu, mēs par šiem jautājumiem runājam nepārtraukti.”
________________________________________________________________________________________
Viens vasaras mēnesis Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā:
Slimnīcā palīdzība sniegta 913 bērniem.
Traumas gūtas:
• 248 gadījumos, krītot no mēbelēm, trepēm, kokiem, žogiem, arī uzkrītot smagiem priekšmetiem, durvīs ieverot pirkstus.
• 206 – krītot no velosipēda, motorollera vai skrituļdēļa.
• 104 – krītot rotaļlaukumā, atrakciju parkā, no šūpolēm.
• 78 – lēkājot uz batuta.
• 50 – norīti svešķermeņi, iedzerti indīgi, ķīmiski šķidrumi, apēsti medikamenti.
• 49 gadījumos – aplejoties ar karstu šķidrumu, pieskaroties grilam, iekāpjot oglēs.
• 30 gadījumos – sakoduši suņi, saskrāpējuši, sakoduši kaķi vai bērni guvuši traumas no zirgiem.
Komentāri