Apzagts traktors, dzērājšoferi, viltota nauda un kārtējās telefonkrāpniecības – ne liela mēroga noziegumiem, taču raiba bijusi maija nogale kriminālpolicistiem vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā.
Pagājušās piektdienas, 28.maija, rītā kāds strādnieks konstatējis, ka viņa naktsmiera laikā apskādēts turpat netālu esošais traktors “MTZ Belarus”. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Guntis Gailis avīzei skaidro – transportlīdzeklis bijis novietots cirsmas malā, bet tā vadītājs nakšņojis netālu esošajā vagoniņā. Darba dienas rītā atklājies, ka darba spēkrats palicis bez četriem LED lukturiem, kā arī bākuguns. Zaudējumi lēsti aptuveni 200 eiro vērtībā.
Vēl maijā ziņots arī par naudas viltojumu. Šoreiz atklājies tikai viens eksemplārs – 20 eiro naudaszīme -, pagaidām nav bijis signālu par līdzīgu viltojumu plašāku parādīšanos mūspusē. Viltojums atklājies, kad kāds ielu tirdzniecības jomā strādājošs uzņēmējs vēlējies skaidrā naudā iekasētos dienas ieņēmumus iemaksāt bankas kontā, taču par nepatīkamu pārsteigumu bankomāts ievietoto papīra banknoti nav atzinis par derīgu. Nauda nosūtīta Latvijas Bankas speciālistiem, kuri arī snieguši galīgo atzinumu par viltojumu. G.Gailis teic, ka situācijas ar naudas viltojumiem “pa retam gadoties”, tomēr šāda veida ziņas Cēsu apkaimē nav bieži.
Taču – kā jau pēdējā laikā dzirdēts ne reizi vien – teju par policijas darba ikdienas sastāvdaļu pārtapuši telefonkrāpniecības un tīmekļa krāpnieku upuru pieteikumi. Kriminālpolicists gan nevērtē šo gadījumu apjomu kā kāda konkrēta krāpniecības veida uzliesmojumu, tomēr šie mēģinājumi atrast vieglas naudas smelšanas avotus neapsīkst un cilvēki diemžēl joprojām uzķeras visām – pat it kā jau zināmajām – viltībām. Tiesa, G.Gaiļa ieskatā aizvien retāk šo upuru lomā nonāk jauni cilvēki, pēdējā laikā par iekļūšanu krāpnieku lamatās uzklausīti vien iedzīvotāji gados. Joprojām aktuāli ir divi populārākie paņēmieni: telefoniska iedvesmošana nodot savus iekrājumus kādās ieguldījumu programmās ar neticami augstiem, kārdinošiem peļņas procentiem (ne tuvu tādiem, kādus pie ieguldījumiem piedāvā oficiālās bankas) vai zvani no cilvēkiem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem un izvilina piekļuves datus cilvēka internetbankai. Cēsu iecirkņa amatpersonas manījuši, ka šādos gadījumos gandrīz vienmēr zvanītāji sarunu sākuši krievu valodā. Taču vēl daudzi vecākās paaudzes pārstāvji joprojām bez īpašas piedomāšanas pielāgojas un atsaucas, nenojaušot neko aizdomīgu, proti, neapdomājot, ka pirmām kārtām bankas pārstāvis runātu latviski vai arī zinātu, kāda ir klienta primārā saziņas valoda.
Līdz šim mūspusē iesniegumos pieminēta divu banku nosaukumu izmantošana: pagaidām krāpniekiem paticis izmantot SEB bankas un “Citadeles” vārdu. Vienā no pēdējiem gadījumiem viltvārdis, uzdodamies par vienu no šo banku darbiniekiem, satraukti brīdinājis, ka sazvanītā cilvēka kontā bijis veikts kāds aizdomīgs darījums, ko bankas vēlas apturēt, taču darbību nepieciešams apstiprināt ar tikai paša cilvēka rīcībā esošajiem piekļuves kodiem. Tādējādi cilvēks, vēloties sevi pasargāt no it kā notikušas krāpniecības, pats atver virtuālos vārtus garnadžu darbiņam. “Atcerieties – ja bankai tiešām kaut kas liksies aizdomīgi, tā pati bez jautāšanas šādu maksājumu apturēs,” kā gana viegli iegaumējamu atskaites punktu cerībā novērst šādas situācijas nākotnē uzsver vietējās kriminālpolicijas pārstāvis.
Konkrētas summas policists nemin, taču šāda zādzība aprobežojas ar summu, kāda personai tobrīd ir kontā. Lielākoties tie ir pāris simti eiro, lai gan viltvāržiem gadās arī lielāks ķēriens. Turpretī ar ieguldījumu plāniem un tā sauktajām finanšu piramīdām parasti ir “nopietnāk” – likumsargi par notikušo uzzina, kad pazaudēti jau vairāki tūkstoši eiro. Turklāt visos šajos gadījumos jau ir izstrādātas shēmas, caur cik kontiem līdzekļi ceļo, lai pēc iespējas ātrāk nauda pamestu valsti, vai citādi slēpts tās ceļš. Jebkuras krāpniecības gadījumā svarīgi pēc iespējas ātrāk ziņot par notikušo.
Komentāri