Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Gūst apdegumus no latvāņiem

Iveta Rozentāle
06:09
15.06.2021
84

Cēsu klīnikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) un uzņemšanas nodaļā pagājušās nedēļas nogalē vērsušies trīs cilvēki, kas guvuši apdegumus no latvāņiem.

Klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere teic: “Lai arī cilvēki ir informēti par latvāņu bīstamību, īpaši mūspusē, kur ar tiem sadzīvojam sen, pārsteidzoši, ka atkal un atkal no šo augu sulas cieš cilvēki. Trīs gadījumi vienā nedēļas nogalē – tas ir daudz. Divi no tiem bija pieaugušajiem, viens bērnam. Pieaugušie parasti augus pazīst, vairāk ir runa par neapdomīgu rīcību, bet bērniem tā var būt arī nezināšana.” Dace Valnere arī piebilst, ka latvāņu sezona, ja tā var teikt, paš­laik tikai sākas: “Visbiežāk apdegumu problēmas novērojam jūnijā – pirms un pēc Jāņiem.”

NMP un uzņemšanas nodaļas speciālisti aicina būt ļoti uzmanīgiem saskarsmē ar latvāņiem, kā arī pieskatīt bērnus, lai tie nekādā gadījumā netuvotos bīstamajiem augiem. Speciālisti secina, ka visbiežāk apdegumi tiek gūti, apkarojot latvāņus. Cilvēki ne vienmēr apzinās, ka apdegumu var gūt ne tikai tieša kontakta ceļā, bet arī netieši, piemēram, neizmazgājot atkārtoti izmantotu apģērbu, kurā pļauti latvāņi. Piemēram, Ķirurģijas nodaļas virsārsts Voldemārs Vaivods atceras gadījumu, kad vairāki pļāvēji izmantoja vienu un to pašu darba tērpu, kas netika izmazgāts, un visi guva audu bojājumus.

Visbiežāk apdegumi tiek gūti uz gurniem un apakšstilbiem, tie ir cilvēkiem, kuri, pļaujot vai brienot cauri latvāņu laukam, tērpušies īsajās biksēs. Reizēm auga šūnsulu, kas skārusi apģērbu, cilvēks ar rokām ieberzē sejā, tādējādi paplašinot kontaktzonu. Dace Valnere arī norāda, ka daž­kārt pacienti pat nenojauš, no kā radies apdegumam līdzīgais audu bojājums, jo reakcija var parādīties pēc dienas vai divām.

Cēsu klīnika atgādina, ka, latvāņa šūnsulai saskaroties ar ādu, ultravioleto staru ietekmē rodas apdegumi, kas var radīt I – III apdeguma pakāpei līdzīgus audu bojājumus. Pieskaršanās augam nav sāpīga, un apdegumi var veidoties pēc vairākām (15 – 20) stundām pēc saskarsmes ar augu. Taču apdegumi ir sāpīgi un dzīst ilgi.

Cilvēkiem ar dažādu jutību ir atšķirīga reakcija gan uz šūnsulu, gan tās tvaikiem un specifisko smaržu. Jutīgākam cilvēkam var kļūt slikti arī no latvāņa smaržas.

Ja tomēr notikusi saskarsme ar latvāņu sulu, speciālisti iesaka mazgāt skarto vietu ar ūdeni un ziepēm apmēram 15 minūtes. Ja sula nokļuvusi acīs, tās nepieciešams skalot, pagriežot galvu tā, lai skalošanas laikā kaitīgās vielas netiktu ieskalotas otrā acī. Trīs diennaktis jāizvairās no sau­les stariem, kas aktivizē latvāņa sulā esošās vielas. Tāpat nepieciešams dzert daudz šķidruma, lai izvairītos no dehidratācijas. Ja rodas čūlas, gūti lielāki apdegumi, kā arī gadījumos, kad šūnsula iekļuvusi acīs, nepieciešams vērsties pie ārsta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
26

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
55

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
78

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
22
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi