Lai arī pēdējās dienās dažviet uzlija, lauksaimnieki steidz kult ziemājus. Vārpas nobriedušas, labības lauki saules dzelteni.
“Saimniecībās gan iekūlums, gan graudu kvalitāte ir dažāda,” vērtē kooperatīvās sabiedrības VAKS komercdirektore, agronome Zinta Jansone un pastāsta: “Karstums ietekmēja visus laukus, liela nozīme tam, kāda ir augsne – mālaina vai smilšaina, cik daudz lijis. Lokāli lietus ir bijis pietiekami, bet atsevišķās vietās, piemēram, Salacgrīvā, Alojā, Alūksnē bijis sausums, Raunā, Cēsu pusē lietus ir bijis vairāk.”
Iekūlums arī saimniecībās ļoti atšķirīgs, sākot ar trim tonnām no hektāra līdz deviņām. Sausā laika ietekmē samazinājums ir graudu tilpummasai. Graudi nav jākaltē vai jākaltē ļoti maz, tas ir ieguvums graudaudzētājiem. “Lauksaimnieki šovasar ievāc pārtikas graudus. Arī graudu cena lauksaimniekiem ir pievilcīga,” saka Z.Jansone un piebilst, ka šovasar visas graudaugu kultūras nogatavojas vienlaikus un arī visos reģionos vienlaikus. Tas ir izaicinājums graudu pircējiem.
Kristaps Daģis no Līgatnes pagasta“Avotiņu” saimniecības atzīst, ka laikapstākļi nav ietekmējuši viņa graudaugu tīrumus. Mitruma pieticis. Ziemas kvieši jau nokulti, birums un kvalitāte saimnieku apmierina. “Ja laiks būs tāds pats, drīz jau varēs kult vasarājus,” saka K.Daģis.
Gandarīts par ražu ir Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Krastiņi” saimnieks Ivars Grahoļskis. “Citi teikuši, ka graudi sīki, bet tā nav. Laikus tika mēsloti, vārpas skaistas. Jākaltē nav, vakarpusē mitrums nav lielāks par 12 procentiem. Raža ļoti laba,” saka zemnieks. Ziemas kvieši izauguši 80 hektāros. I.Grahoļskis slavē latviešu selekcionāru izveidoto šķirni `Edvīns`, kas ir piemērota Latvijas apstākļiem. “Vispirms jau ļoti labi pārziemoja. Lai arī tīrumi ir dažādi, visos birums ļoti labs,” saka zemnieks. Arī cena šovasar graudiem laba. Salmi tiek satīti ruļļos, tos labprāt pērk citas saimniecības.
“Kādi būs vasaras kvieši, tad jau redzēs. Pavasarī palaimējās iesēt pirms lietavām. Kad citi vēl netika uz tīrumiem, man kvieši jau dīga. Lauki izskatās labi,” vērtē I.Grahoļskis.
Viņš uzsver, ka izdarījis pareizo izvēli – audzēt tikai kviešus. Līdztekus vasaras kviešu šķirnēm `Ufo` un ‘Licamero’ ir iecere pamēģināt vēl kādu, jo nevar jau zināt, kāds būs pavasaris, kāda – vasara.
2020. gadā tika iegūta Latvijā lielākā graudaugu kopraža – 3,4 miljoni tonnu, kas ir par 252 tūkstošiem tonnu jeb par 8% augstāka. Vidējā graudaugu ražība no hektāra sasniedza 45,5 centnerus, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē.Ar graudaugiem tika apsēti 750 tūkstoši hektāru, kas ir par astoņiem tūkstošiem hektāru jeb par 1% vairāk nekā bija 2019. gadā.
Saskaņā ar prognozēm pasaules kviešu raža 2021. gadā pārsniegs pagājušā gada rekordu par 1,4% un sasniegs jaunu rekordaugstu ražošanas līmeni. Sagaidāms, ka pieaugošais kviešu piedāvājums un sarūkošie labības graudu tirgi izraisīs pasaules kviešu patēriņa pieaugumu 2021./22. gadā par 2,5%. Tā rezultātā tiek prognozēts, ka, palielinoties kviešu cenu konkurētspējai salīdzinājumā ar kukurūzu, galvenokārt Āzijā un Eiropā, un arī Ziemeļamerikā, pieprasījums pēc labības kviešiem stabili pieaugs par 7,5%. Tāpat tiek prognozēta kviešu pārtikas patēriņa un rūpnieciskās izmantošanas palielināšanās.
Komentāri