Par soliņu trūkumu pilsētvidē sūrojas ne tikai gados vecākie cēsnieki, bet arī Priekuļu seniori, pārmetot līdzšinējām amatpersonām neieinteresētību. Turpretī atbildīgo iestāžu pārstāvji norāda uz problēmām šīs ikdienišķās vajadzības šķietami tik vienkāršajā risinājumā.
Redakcijā jau daudzus gadus saņemam lasītāju sūdzības par soliņu trūkumu Cēsīs. Arī šovasar atskanējuši zvani ar sūrošanos par nupat piedzīvotu garāku gājienu pie ārsta vai uz veikalu, kas citam var šķist nieks, bet sirmgalvim – nopietns pārbaudījums. Biedrības “Cēsu pensionāri” vadītāja Vanda Gasiņa gan atzīst, ka tieši viņas paziņu lokā ir vairāk fiziski aktīvo pensionāru, līdz ar to kā izteikti sasāpējis šis jautājums vismaz organizācijā nav izskanējis. Tomēr katra seniora situācija ir atšķirīga – kāds tiešām ir švakāks un līdz ar to nekur pat nemēģina doties, kāds savukārt izlīdzas ar bērnu palīdzību kaut kur nokļūt. V.Gasiņa pieļauj, ka ir vietas, kur nudien varētu noderēt papildu soliņi, piemēram, garajā Raiņa ielas posmā no autoostas vai Gaujas ielā. “Turklāt, ja vienīgais soliņš ir autobusa pieturā, tur nereti sēž tie, kuri gaida transportu,” piemetina kundze.
Redakcijā nupat vērsusies arī Priekuļu centra pensionāru grupa, savu sāpi gan vairāk saistot ar iespēju piemīlīgos laikapstākļos vispār uzturēties ārpus mitekļa, ne garākiem pārgājieniem ikdienas vajadzībās. Visakūtākais šis jautājums esot astoņdesmitgadniekiem un vēl vecākiem ļaudīm. Cilvēkiem, kam grūti paiet, soliņš pie pašas daudzdzīvokļu mājas ir izšķirošais, lai nepaliktu ieslēgts četrās sienās. Priekulieši īpaši uzsver posmu no Dārza ielas līdz Raiņa ielai, kur atrodas septiņas daudzstāvu mājas.
Kā izrādās, ne nauda ir lielākais klupšanas akmens šī vienkāršā uzdevuma atrisināšanā. Kā stāsta Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots – par soliņu nepieciešamību ziņo ne tikai vecāka gadagājuma cēsnieki, arī māmiņām ar bērniem un ratiņiem tie ir aktuāli. “Ieplānot jaunus soliņus tagadējā infrastruktūrā nereti ir sarežģīts uzdevums, jo Cēsu ielas ir šauras, privātīpašumu robežas – svētas,” ieskicē pašvaldības pārstāvis. Kā spilgtāko piemēru viņš min Vaļņu ielu, kur teju neiespējami atrast pašvaldībai piederošu zemes pleķīti, lai, novietojot jaunu soliņu, atstātu arī atbilstoša platuma ietvi. Uz piezīmi, ka daudzi jau esošie soliņi atrodas atklātā, vasarā pat bīstamā saulē, K.Pots atzina – iepriekš pieminēto iespēju “šaurībā” papildu apsvērumi par ēnu vai citām ērtībām neizbēgami paliek sekundāri.
No jauna uzstādītie soliņi sagaidīti Pirtsupītes gravā un Vienības laukumā. Patlaban tiekot vētītas vēl citas iespējas – meklēti mūri vai atbalsta sienas, kuras, apdarinot ar dēlīšiem, var pārveidot par sēdēšanas virsmām. Šāds hibrīdvariants jau radīts Kases un Rīgas ielu stūrī, un par tādu pašu risinājumu tiek domāts arī Vaļņu ielā.
Diemžēl jaunu soliņu uzstādīšana ir saistīta ar nevēlamiem blakusefektiem. Tiem blakus nepieciešamas arī atkritumu urnas, lai uzturētu sakoptu vidi. Taču jaunās urnas regulāri piepildot arī “glīti” sapakoti maisiņi ar mājsaimniecību sadzīves atkritumiem, kuri nez kādēļ nenonāk lielajos konteineros pie dzīvesvietām. Līdz ar to katra soliņa sākotnējo investīciju papildina regulāras uzturēšanas izmaksas, par ko pilsētnieki pat neaizdomājas.
Vēl nedaudz citu problemātiku atklāj Priekuļu apvienības pārvaldes (bijušās Priekuļu novada pašvaldības) sabiedrisko attiecību speciāliste Sabīne Mieze. Šīs vasaras ieskaņā Dārza ielā uzstādīja soliņu. Diemžēl jaunā atpūtas vieta jau pēc neilga laika bija jānovāc, jo to nekavējoties ieņēmuši skaļas dzīves cienītāji, un tika saņemta virkne sūdzību par trokšņošanu, kā arī šī vieta piesārņota par spīti līdzās novietotajai urnai.
Komentāri