Aizvadītas pirmās divas iedzīvotāju kopsapulces Amatas apvienības pārvaldē, lai, tiekoties ar novada un pārvaldes vadību, pārrunātu konkrētajā pagastā aktuālus jautājumus.
Pirmā tikšanās piektdienas vakarā bija Ieriķos, otrā – nākamajā dienā Ģikšos. Šajā ceturtdienā tā plānota Skujenes tautas namā, dienu vēlāk – Zaubes kultūras namā, bet nākamās nedēļas ceturtdienā un piektdienā tikšanās būs Līvu bibliotēkā un Nītaures kultūras namā.
Tikšanās dienaskārtības nemainīgas, vispirms informācija no Amatas apvienības pārvaldes un Cēsu novada domes par aktualitātēm ikdienas darbā, par pagasta identitāti – iecerēto iedzīvotāju valdi, līdzdalības budžetu, pagasta ģerboni -, kam seko iedzīvotāju jautājumi un ierosinājumi. Visās tikšanās reizēs noslēgumā arī kāds Amatas apvienības pārvaldes sarūpēts muzikāls pārsteigums.
______________________________________________________
Ieriķi
Ieriķi ir lauki vai pilsētniecisks ciems? Jautājums, kuru ciema iedzīvotājiem, tiekoties ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu un Amatas apvienības pārvaldes vadītāju Elitu Eglīti, uzdeva ieriķietis Raimonds Caune, lika aizdomāties, cik dažādas vajadzības cilvēkiem ir vienā nelielā apdzīvotā vietā.
R.Caunes vīzijā Ieriķi būtu ciemats, kurā ir bruģēti celiņi, moderni apstādījumi, pēc darba dienas ieriķieši var iziet skaistā pastaigā. Apvienības pārvaldes vadītāja E.Eglīte, kā atbildot teiktajam, pastāstīja, ka interese par iespēju iegādāties Ieriķos zemi, lai būvētu māju, ir un to izrāda ne jau vietējie. “Gan jau arī līdz Ieriķiem atnāks investors, kas te redzēs labu iespēju attīstīt teritoriju,” teica E.Eglīte, gan ar smaidu piebilstot, ka pašvaldība neplāno pārdot nevienu no pašvaldības īpašumiem.
Amatas apvienības pārvaldes vadītāja pastāstīja par Ieriķu attīstības plāniem, kas jau iekļauti dokumentos. Plānota centralizētā ūdensvada un kanalizācijas paplašināšana, jo patlaban šie tīkli ierīkoti tikai centrālajā ielā, nav atzaru uz citām. Turpinot jau paveikto ciema ielu sakārtošanā, iecerēta vairāku ielu posmu sakārtošana, piemēram, Pērsieša iela, Ozolu ielas krustojums. Plānos arī citi darbi, piemēram, sakārtot apkaimi gar dzelzceļu, gar daudzdzīvokļu mājām.
Ieriķos veiksmīgi izdevies iedzīvināt Amatas pamatskolas attīstību, vispārējās izglītības klasēs mācās 102 skolēni, pirmsskolas grupās ir 37 audzēkņi. Taču līdz ar to var prognozēt gaidāmās problēmas, skolas ēkā brīvu telpu nav, vairāk audzēkņu bērnudārzs nevar uzņemt. Paredzot, ka Ieriķi kā vieta, kas atrodas satiksmei ērtā vietā, braucienam no Rīgas pieņemama attālumā, kļūs aizvien pievilcīgāka dzīvesvide ģimenēm ar bērniem, nākamais solis attīstībā varētu būt izglītības iestādei nepieciešamo telpu paplašināšana. Arī J.Rozenbergs uzsvēra tieši šo aspektu, piebilstot, ka Rīgas “vilnis” no Siguldas jau atnācis līdz Līgatnei, pēc dažiem gadiem rīdzinieki, kas meklē skaistu, piemērotu dzīvesvietu, izvēlēsies arī Ieriķus, bet ģimenēm ļoti svarīgi, lai būtu pieejams bērnudārzs. “Tā ir arī nākotne skolai, ja bērns te apmeklē bērnudārzu, pēc tam izvēlēsies arī vietējo skolu,” teica J.Rozenbergs.
Plašākas telpas mācību iestādei būs nākotnes jautājums, patlaban vajadzīgs sporta laukums un jāpieņem lēmums, kā turpmāk nodrošināt apkuri. Ja nolemj skolas centrālajai apkurei arī turpmāk izmantot malku, jāatjauno šķūnis tās glabāšanai, teica E.Eglīte, bet, protams, mūsdienām atbilstoši būtu mainīt apkures sistēmu, lai izmantotu citu kurināmo.
Aktuāla pašvaldībai ir Ieriķu dzelzceļa stacijas izmantošana, viena iespēja – šurp pārcelt Amatas apvienības pārvaldi. “Taču, apsverot to, ir diezgan daudz pretrunu. Viena no tām – stacijas ēkā nepietiktu telpu. Kaut arī daļa pašvaldības funkciju būs centralizētas, arī pārvaldēs paliks speciālisti. Ja stacijas ēkā iekārto mūsdienīgas labierīcības, kas vajadzīgas, un apkures sistēmu, daudz telpu tur nepaliek,” pastāstīja E.Eglīte.
Ieriķi kļuvuši arī par tūristu iecienītu vietu. Apmeklēta ir Ceciļu taka, kas atrodas uz privātīpašnieku zemes. Starp saimniekiem radušās nesaskaņas, jo viens uzskata, ka par takas apmeklēšanu nevajag prasīt maksu, otrs ir pretējās domās. “Tas liecina par šīs takas lielo noslodzi,” uzsvēra E.Eglīte, vērtējot, ka nepieciešams vēl mērķtiecīgāk plūsmu novirzīt uz Zaļo dzelzceļu, kas paredzēts garākām pastaigām un velobraucieniem.
Runājot par to, kas ieriķiešiem mainīsies lielajā Cēsu novadā, domes priekšsēdētājs J.Rozenbergs pastāstīja, kā tiek veidota pašvaldības jaunā pārvaldības struktūra. Viņš uzsvēra, ka nozaru centralizētā pārvaldība nesamazinās pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. “Piemēram, bibliotēkas integrē vienā iestādē ar centru Cēsīs, taču visas bibliotēkas pagastos arī turpmāk atradīsies tur, kur tagad, un turpinās darbu. Tāpat ir ar citiem pakalpojumiem. Sociālais dienests – viena iestāde un vienota metodiskā vadība, bet sociālās palīdzības sniedzēji strādā pagastos,” skaidroja J.Rozenbergs.
Jauno pārvaldības struktūru veido pakāpeniski atbilstoši likumam, novadā ir viena bāriņtiesa, dzimtsarakstu nodaļa. Ir lēmums par apvienotās būvvaldes izveidi, vienotu pašvaldības policiju. J.Rozenbergs pastāstīja, ka līdz gada beigām dome pieņems lēmumu par attīstības, juridisko, finanšu un komunikācijas jomu.
Būtisks darbs ir saistošo noteikumu izstrāde. Tie septiņos novados, kas apvienoti lielajā Cēsu pašvaldībā, bijuši atšķirīgi, tagad jāveido vienoti visai teritorijai. Pašlaik īpaši jāstrādā pie tiem noteikumiem, kuri atstāj ietekmi uz pašvaldības budžetu, piemēram, nosacījumu nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm. Par lielu izaicinājumu J.Rozenbergs nosauca nākamā gada budžeta sastādīšanu. “Katram novadam bija savi principi budžeta veidošanā un tērēšanā. Tagad budžets jāceļ pavisam no jauna,” sacīja novada vadītājs.
Ieriķu sabiedriskajā centrā, kur iedzīvotāji pulcējās uz tikšanos ar pašvaldību, bija ieradušies aktīvākie apkaimes ļaudis. Linda Abramova, kas dzīvo netālu no Ieriķiem, bet strādā Siguldā, atzina, ka ir daudz nezināmā, kā veidosies dzīve pēc reformas. “Vai viss iesāktais turpināsies, vai lauki saņems pietiekami uzmanības, vai tiks īstenots iecerētais un virzīs turpmāko attīstību, kā tas veiksmīgi bijis līdz šim? Kas laukiem galvenais? Ceļi,” sacīja L.Abramova. Viņa atzinīgi novērtēja Ieriķu pamatskolas darbu, kur sākumskolas klasēs mācās arī abas viņas meitas, un uzsvēra, ka viņai svarīga mācību iestādes nākotne.
Ieriķiete Gunta Bērziņa arī izteica bažas par to, kā turpmāk veidosies dzīve tālākos pagastos: “Mums daudz kas sakārtots, pilsēta tuvu, bet kā būs ar Zaubi, Skujeni? Vai šīs vietas nepaliks nomaļus? Un piekrītu, ka jāgādā par ceļiem.”
______________________________________________________
Ģikši
Dodoties uz izsludināto iedzīvotāju tikšanos Ģikšos, Amatas kultūras centrā, kas notika saulainā sestdienas pēcpusdienā, bija bažas, ka jaukais laiks ļaudis būs saucis citur, tomēr bija patīkams pārsteigums redzēt, ka aizņemti visi krēsli, un nācās pat nest vēl papildu sēžamos.
Sākumā Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte īsumā pastāstīja par situāciju Amatas pagastā, informējot, ka pēdējos gados nozīmīgas investīcijas veiktas Spāres ciemā, kur realizēts deinstitucionalizācijas projekts.
Pārvaldes vadītāja arī pastāstīja, ka plānots pārdot bijušā Amatas novada pašvaldības pārvaldes ēku “Ausmas”. Veikta īpašuma novērtēšana, bijušas pirmās sarunas ar potenciālajiem pircējiem. Pašvaldība savas funkcijas veiktu Ģikšos, Ieriķos, arī citās vietās, kur tas notiek jau šobrīd. Ģikšos varētu tikt izveidots sociālo pakalpojumu centrs, arī klientu apkalpošanas centrs.
“Vienmēr būs jautājums par ceļu kvalitāti, bet tikpat svarīgs jautājums par finansējumu ceļu uzturēšanai. Ceļu tīkls mūsu pārvaldē ir lielākais, salīdzinot ar citām, ceļu tīkls ļoti maz noslogots, bet ceļi ziemā jātīra, un tās ir lielas investīcijas. Tāpēc esam priecīgi par katru mēnesi, ko ziemā varam pavadīt bez sniega,” atzina E. Eglīte.
Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, uzrunājot iedzīvotājus, uzsvēra, ka viņam svarīgas šīs tikšanās, jo ļauj sajust iedzīvotāju noskaņojumu, uzklausīt viņu domas.
Vairāki ieteikumi un jautājumi izskanēja no pagasta iedzīvotājiem. Kāda ieteica uzlabot komunikāciju ar novada domi, lai iedzīvotāji varētu ērti noskaidrot, kas kuru pakalpojumu sniedz.
J. Rozenbergs skaidroja, ka tālruni 8911, kas šobrīd strādā tikai Cēsīm un Vaives pagastam, plānots ieviest visā jaunajā novadā: “Tiek domāts, kā saņemto informāciju apstrādāt. Tagad to dara pašvaldības policijas dežurants, bet viņš nav informēts par norisēm, atbildības jomām visā novadā. Domāju, pilnvērtīgi šis tālrunis visa novada teritorijā varētu sākt strādāt no 1.janvāra.
Tāpat tiek gatavota informācija par klientu apkalpošanas centriem: kāds tīkls ir tagad, kāds plānots nākotnē, kādi pakalpojumi būs pieejami katrā no tiem. Ir svarīgi panākt, lai, zvanot uz jebkuru, iedzīvotāji var uzzināt nepieciešamo par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem.”
Vēl tika rosināts, lai visās skolās stundas sāktos apmēram vienā laikā.
“Mums ģimenē trīs bērni, katrs mācās citā pilsētas skolā, katrā mācības sākas ar apmēram stundas starpību, tad nu vecākiem tas vien jādara, kā bērni jāvadā, jo autobuss to nenodrošina. Atpakaļ ir vēl trakāk, jo bērni grib darboties interešu pulciņos, bet pēdējais autobuss no Cēsīm uz Ģikšiem atiet piecos pēcpusdienā,” teica kāda māmiņa.
Kāds vīrs jautāja, kas būs ar sabiedrisko transportu, jo zināms, ka Cēsu novadā no nākamā gada 1.jūlija satiksmi nodrošinās “Nordeka”: “Pats esmu autobusa šoferis, neticu, ka “Nordeka” brauks tuvajās līnijās. Kas nodrošinās pārvadājumus?”
J. Rozenbergs neslēpa, ka šis ir viens no aktuālākajiem pēdējā gada jautājumiem, kuru pašvaldības centušās skaidrot, arī “CATA” rakstījusi dokumentu kalnus, bet nekas nav mainījies: “Neziņa liela. Pirmais pārrunu raunds ar “Nordeku” bijis, mums viņu piedāvājums neapmierināja, gaidām nākamo.”
Kāda iedzīvotāja jautāja, vai no 1.janvāra Amatas pārvaldes skolās saglabāsies brīvpusdienas no 1.līdz 9.klasei.
J. Rozenbergs atzina, ka šis varētu būt viens no smagākajiem jautājumiem, bet kaut kādai vienotai sistēmai jābūt visa novada teritorijā: “Atšķirības ir lielas. Teiksim, Līgatnē brīvpusdienas ir tikai pirmajām četrām klasēm, Cēsīs – piecām, citās – deviņām un pat visām 12. Būs jāpieņem kompromiss, bet jāsaprot, ka izlīdzinot kāds būs ieguvējs, kāds – zaudētājs. Piemēram, Valmierā pieņemts lēmums, ka no 1.oktobra brīvpusdienas ir pirmajām sešām klasēm visā novadā, bet no septītās uz augšu tās pienākas daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajiem, tiem, kam tas noteikts ar likumu. Mēs gribētu šo mācību gadu pabeigt, neko nemainot.”
Novada domes priekšsēdētājs, komentējot pirmās divas tikšanās, atzina, ka tās bijušas saturīgas, izskanējuši vērā ņemami priekšlikumi: “Manuprāt, tieši tas ir šo sarunu galvenais uzdevums: uzklausīt iedzīvotājus, sajust sāpīgos punktus un iespēju robežās sniegt atbildes uz jautājumiem.”
Jautāts, vai pats būs klāt arī citās tikšanās reizēs Amatas pārvaldes pagastos, citās pārvaldēs, kas rīkos šādas tikšanās, J. Rozenbergs norādīja, ka tagad divas nedēļas būšot atvaļinājumā, tāpēc ieplānotajās vietās būšot kāds no vietniekiem, bet turpmāk, kur vien būšot iespēja, piedalīšoties personīgi.
Vēl esot arī vēlme sarīkot šādas tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem, jo viņiem ir savas īpaši interesējošās tēmas.
Komentāri