Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka autoceļu situācija Vidzemē ir kritiska, turklāt diskusijas par Vidzemes ceļu kritisko stāvokli aktualizējas katru pavasari, kad, nokūstot sniegam, ceļos parādās bedres, kas rada bīstamas situācijas un nedrošu pārvietošanos,
informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Māra Poikāne.
Satiksmes ministrijas sagatavotajā ceļu kartē, kas atspoguļo Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Reģionālās Attīstības fonda (ERAF) autoceļu segu rekonstrukcijas projektus, redzams, ka Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā plānots rekonstrukciju veikt tikai vienam valsts nozīmes autoceļam maršrutā Rīga-Valmiera.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes locekļi uzsver līdzsvarotas reģionālās attīstības nozīmi, taču uzskata, ka Satiksmes ministrijas plānotie projektu autoceļu rekonstrukcijas darbi neveicina līdzsvarotu attīstību un nesekmē KF un ERAF mērķu sasniegšanu – reģionālo atšķirību izlīdzināšanu.
Cēsu, Pārgaujas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Priekuļu, Raunas, Līgatnes un Amatas pašvaldību vadītāji plānošanas reģionā iesnieguši vēstuli par avārijas stāvoklī esošiem valsts autoceļu posmiem Vidzemes plānošanas reģionā.
Vēstulē minēts, ka kopumā bijušā Cēsu rajona teritorijā avārijas stāvoklī atrodas vairāk nekā 172, 431 kilometrs valsts autoceļu tīkla. Ņemot vērā šā gada ziemas sezonas ietekmi uz ceļu segumu, katastrofālā stāvoklī ir pat atsevišķi valsts galvenie autoceļu posmi, kuros nenotiek un netiek plānoti nekādi remontdarbi.
Ceļu uzturētājs apliecina, ka trūkst resursu pat šo posmu daļējai pielabošanai. Pašvaldību vadītāji vēstulē minējuši, ja netiks pārdalīti finanšu resursi šādas avārijas situācijas novēršanai, gan iedzīvotāji, gan pārvadātāji, iespējams, sāks protesta akcijas.
Kā liecina reģiona Attīstības padomes sanāksmes protokols, pēc iepazīšanās ar šo informāciju, padome vienbalsīgi nolēmusi ierosināt Ministru kabinetam, Satiksmes ministrijai un citām nacionāla līmeņa atbildīgajām institūcijām pārdalīt neapgūto Eiropas Savienības fondu finansējumu, novirzot to avārijas stāvoklī esošo valsts autoceļu atjaunošanai.
Nekavējošam autoceļu remontam prioritārā secībā noteikti šādi ceļu posmi: A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža no 88.kilometra līdz 94.kilometram, posms Rīdzene-Bērzkrogs, garums – 5,972 kilometri, A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža no 81.kilometra līdz 84.kilometram, posms Āraišu pārbrauktuve-Pakalnītes, garums – 3,221 kilometri, A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža no 94.kilometra līdz 95.kilometram, posms Bērzkrogs-Zanderi, garums – 0,920 kilometri, A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža no 116.kilometra līdz 126.kilometram, posms Launkalne-Smiltenes krustojums, garums 10 kilometri, A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža no 176.kilometra līdz 126.kilometram, posms Apes krustojums-Igaunijas robeža, garums 19 kilometri, P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona no 2,147.kilometra līdz 5,825.kilometram, posms Cēsu pilsētas robeža-Priekuļi, garums 3,678 kilometri, P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona no 49.kilometra līdz 53,8.kilometram, posms Vecpiebalga-Liedeskrogs, garums 4,8 kilometri.
Reaģējot uz Vidzemes plānošanas reģiona nosūtīto sēdes protokolu un situācijas aprakstu, ceturtdien, 31.martā, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes locekle Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu kritisko autoceļu situāciju Vidzemes plānošanas reģionā.
LETA
Komentāri