Lielākā daļā jeb 79% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Valsts prezidenta kandidātu izvēle nenotiek atklāti, iedzīvotājiem saprotamā veidā, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras “TNS Latvia” sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” veiktais pētījums.
No aptaujas dalībniekiem, kuriem tika lūgts novērtēt, vai, viņuprāt, Valsts prezidenta kandidātu izvēle notiek atklāti un iedzīvotājiem saprotamā veidā, 47% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbildēja, ka drīzāk nepiekrīt, savukārt 32% noteikti nepiekrīt viedoklim, ka Valsts prezidenta kandidāti tiek izvēlēti atklātā veidā.
Tomēr 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Valsts prezidenta kandidātu izvēle drīzāk notiek atklātā veidā, tomēr 4% uzskata, ka kandidātu izvēle noteikti notiek sabiedrībai saprotamā, atklātā veidā, bet 7% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Līdz šodienai arī jānosauc Valsts prezidenta amata kandidāti. Kā viena no iespējamajām šī amata kandidātēm tika minēta Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), tomēr lielākā daļa jeb 68% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem personīgi neatbalstītu Āboltiņu Valsts prezidentes amatā, – 27% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk neatbalstītu, savukārt 41% respondentu – noteikti neatbalstītu.
Tomēr 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk atbalstītu Āboltiņu Valsts prezidentes amatā, savukārt 4% noteikti atbalstītu Āboltiņu Valsts prezidentes amatā, bet 17% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Aptauju tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra “TNS Latvia” veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” laikā no 17.maija līdz 19.maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Jau ziņots, ka šodien plkst.17 beigsies Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšana Saeimā.
Pagaidām oficiāli pieteiktas ir divas kandidatūras – pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuru solījuši atbalstīt “Vienotības” frakcijas 33 deputāti un astoņu deputātu lielā opozīcijā esošā apvienības “Par labu Latviju” (PLL) frakcija, kā arī septiņi opozīcijā esošās nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti, tātad kopā 48 deputāti.
Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kopīgās valdes un frakcijas sēdes pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti paziņoja, ka Valsts prezidenta amatam izvirzīs eksbaņķieri, Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS). Bērziņu nolēmuši virzīt Jānis Vucāns, Iveta Grigule, Aivars Dronka, Kārlis Seržants un Staņislavs Šķesters.
Lai Valsts prezidents tiktu ievēlēts, nepieciešama 51 deputāta balss.
Plānots, ka Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 2.jūnijā.
Par izvirzītajiem kandidātiem būs jābalso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.
Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balsos otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpinās, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpinās, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.
Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, būs jārīko jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām vēlēšanām būs jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam būs jāsasauc Saeimas sēde ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīkos jaunas vēlēšanas.
Zatleram prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 2011.gada 7.jūlijā.
LETA
Komentāri