Ikdienas lauku māju vai mazdārziņu kolonijas ainava jau sen nav iedomājama bez siltumnīcas. Tajās tie, kam zemes darbi tuvi, mūsu īsajā un ne vienmēr siltajā un saulainajā vasarā izaudzē visdažādākos dārzeņus. Cik dažādi ir saimnieki, tik dažādas ir viņu siltumnīcas. Protams, katrs savējo uzskata par praktiskāko un ērtāko.
Ieriķietis Edmunds Oborenko ir galdnieks ar pieredzi, strādājis savulaik pazīstamajā firmā “Armandi”, viņš izgatavos jebkuru mēbeli, kādu vien klients vēlas. Edmunds gan piebilst, ka logus negatavo, jo nav
aprīkojuma, lai to darītu. “Lai izdzīvotu, jādomā, ko cilvēkiem vajag.
Mēbeles tagad pasūta retais. Jau pagājušo pavasar izdomāju, ka varētu gatavot siltumnīcas. Tās taču ļoti daudziem vajadzīgas,” stāsta Edmunds. Pērn pavasara beigās pāris izgatavojis. Pirmo, protams, sev, otru paziņām, un tad arī pārliecinājies, ka šogad tas varētu būt darbs sezonai.
“Pirmajām
bija
nedaudz citāda konstrukcija. Aizvadītā ziema bija
ar dziļu sniegu, un daudziem siltumnīcas sabruka. Tā kā atlika vien ķerties pie darba,” pastāsta galdnieks.
Siltumnīcu konstrukcijas viņš gatavo no egles. Kores ir liektas, jo Edmunds pārliecinājies, ka katrs stūris kaut nedaudz, bet tomēr bojā plēvi. “Kad bija skaidrs, kāda izskatīsies siltumnīca, tās rasējumu ieliku internetā. Pēc divām nedēļām jau Zemgalē arī viens sludināja, ka gatavo. Tāda pati kā mana, tikai kores detaļas viņš nevis kārtīgi saskrūvējis, bet salīmējis,” stāsta Edmunds un izsaka šaubas, vai siltumnīcā, kur ir mitra vide,
līmējums ilgi turēsies un koks neizlieksies taisns.
Edmunds pārliecinājies, kādas siltumnīcas cilvēkiem visvairāk vajadzīgas. Tās ir 2,60 vai
trīs metrus platas, garums atkarīgs, cik daudz grib izaudzēt.
“Konstrukcija ir tāda, lai to ātri varētu saliktu un siltumnīca būtu iespējami lētāka,” uzsver ieriķietis. Līdz nākamajam pavasarim viņš ir pārliecināts, ka
konstrukciju izstrādās tik smalki, lai sešus metrus garu siltumnīcu
kā lego divatā var salikt un apvilkt ar plēvi divās stundās. “To varu izdarīt. Tas, kurš gribēs uzstādīt, tik ātri nepaveiks, bet viņam jābūt pilnīgi skaidram, kā to viegli izdarīt,” domās dalās Edmunds un atklāj: “Ja izdosies izgatavot īstu lego, varbūt vērts domāt arī par eksportu uz kaimiņvalstīm. Būvmateriālu veikalos dot tirgošanai gan neesot nav vērts, jo tirgotāji uzliek pārāk lielu uzcenojumu, siltumnīca iznāk nesamērīgi dārga. Edmunds iesaka siltumnīcām klāt etilvinilacetāta (EVA) plēvi. Tā gan ir vairākas reizes dārgāka par parasto, toties kalpos vairākus gadus ilgāk, tādēļ pirkums būs izdevīgāks.
Ieriķietis šopavasar siltumnīcas piegādājis un uzstādījis tepat kaimiņos Ķempjos, Siguldā Spārē,
arī Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, vedis uz Valdlaučiem pie Rīgas. “Vienu uzstādu, kaimiņi redz, apskatam izpēta un arī pasūta. Kad uzstādu, visi brīnās, ka tik ātri var visu izdarīt,” stāsta slimnīcu gatavotājs.
Edmunds Oborenko ir pārliecināts, ka viņa gatavotajām siltumnīcām būs noiets un nākampavasar klientu netrūks.
Sarmīte Feldmane
Komentāri