Uzņēmēji ēnu ekonomikā spiesti darboties galvenokārt augsto nodokļu dēļ, secināts žurnāla “Bilance” veiktajā uzņēmēju un finanšu speciālistu aptaujā.
80% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika pastāv, jo uzņēmumi vēlas izdzīvot, tāpēc spiesti darboties ēnu ekonomikā, 76% respondentu uzskata, ka ēnu ekonomika pastāv augsto nodokļu dēļ, bet 75% uzskata, ka daļa ekonomikas vairs nav “balta” tāpēc, ka nav pārredzams, kur paliek nodokļos valsts budžetā samaksātā nauda.
37% uzņēmumu vadītāju, īpašnieku, grāmatvedības, finanšu un citu jomu speciālistu uzskata, ka ēnu ekonomika Latvijā pat pārsniedz 50%, savukārt 29% domā, ka tā ir 40% līdz 49% robežās.
SIA “Rimess” valdes locekle Iveta Škutāne sacīja, ka uzņēmēji ir neapmierināti ar valsts ierēdņu neprofesionalitāti un nevēlēšanos izprast biznesa vajadzības, kā lielāko trūkumu minot nestabilu un neprognozējamu nodokļu politiku.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas atdzimšanu veicina un nodokļu maksāšanas nozīmi degradē valsts amatpersonu iesaistīšanās korumpētās shēmās un tīklos, kā arī neziņa, kur paliek budžetā iekasētās nodokļu summas,” norādīja uzņēmēja.
AS “Itella Information” valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns uzsvēra, ka ēnu ekonomika būtiski ietekmē godīgu uzņēmumu konkurētspēju, kā arī to ietekmē neveiksmīga nodokļu, likumdošanas un izglītības politika.
“Informācijas loģistikas nozari būtiski ietekmē kroplā konkurence, ko rada uzņēmumi, kas “optimizē” nodokļus. Tāpat traucē nesakārtotā juridiskā vide dokumentu, arī grāmatvedības dokumentu, elektroniskās aprites jomā. Valsts iestāžu un institūciju vēlme visu darīt pašiem un neizmantot ārpakalpojumus pat, ja tas ietaupa līdzekļus, ir jau ilglaicīgs nozares attīstību traucējošs faktors. Protams, ka uzņēmējdarbības vide, salīdzinot ar 1991.gadu, ir uzlabojusies. Tomēr, redzot, kā tā attīstījusies Igaunijā vai Centrāleiropas valstīs, droši var apgalvot, ka uzlabojumu varēja būt vairāk. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, pirmais un svarīgākais uzdevums ir ēnu ekonomikas apkarošana. Nepieciešama arī visa veida birokrātijas mazināšana,” sacīja Greitāns.
Aptauju no šā gada 3.marta līdz 12.maijam rīkoja izdevniecība “Lietišķās informācijas dienests” sadarbībā ar grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu, kā arī juridisko, nodokļu un finanšu jautājumu konsultāciju uzņēmumu “Rimess” un “Itella Information”, kas piedāvā informācijas loģistikas risinājumus.
Aptaujā piedalījās 178 respondenti, no kuriem 64% ir uzņēmumu finanšu speciālisti un grāmatveži, 25% uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, savukārt pārējie ir citu jomu speciālisti, kas reāli darbojas biznesā.
Šovasar, no 21.jūlija līdz 23.jūlijam, Rīgā norisināsies “Bilances simpozijs”, kura laikā plānots veicināt pieredzes apmaiņu Latvijas grāmatvedības un finanšu ekspertu vidū, lai rosinātu arvien profesionālāku finanšu jautājumu risinājumu pielietošanu biznesā.
NOZARE.LV
Komentāri