Pavasaris teju katram Latvijā saistās ar stādīšanu. Puķu un dārzeņu stādu audzētāji jau drīz pēc gadu mijas sāk sēt, bet tiklīdz saule sāk sildīt, tie, kam siltumnīca, sēj salātus, dilles, redīsus.
Kāds bijis šis pavasaris stādu audzētājiem? Dažādos tirdziņos piedāvājums jo plašs, var nopirkt, ko sirds kāro. Tā jau saka, ka katra puķe, katrs stāds atrod to, kuru priecēt vai pabarot. Bet vai vērts audzēt dēstus?
“Dārzeņu stādus tirgoju jau daudzus gadus. Aizpagājušogad pirka normāli, pērn par trešo daļu mazāk, šopavasar, šķiet, vēl par tikpat mazāk. Droši varu teikt, ka pērk sliktāk. Arī gurķu dēstus iegādājas daudz mazāk,” stāsta
Antons Lakučs, kurš dzīvo un saimnieko Cēsu pievārtē un
Cēsu tirgū piedāvā tomātu, gurķu, paprikas, ķirbju, kabaču stādus. Viņš atzīst, ka agrākos gados daudzi pirkuši desmit un vairāk stādu, šopavasar tikai dažus.
Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Kaliņi” saimniece Lāsma Riekstiņa vērtē, ka šis pavasaris bija auksts un vasara atnākusi ļoti karsta. Tas, protams, ietekmē stādu audzētājus, tagad arī dārzu kopēju plānus. Runājot par šo pavasari, dārzniece uzreiz uzsver, ka dēstiem cenas nav mainījušās, taču izdevumi krietni palielinājušies elektrībai, benzīnam, minerālmēsliem, stādmateriāliem. “ Kāds bijis pavasaris, to jau redzēs vēlāk, kad sarēķinās izdevumus un nopelnīto,” bilst Lāsma.
Viņas audzēto tomātu, gurķu un kāpostu stādi visi jau aug dārzos. “Bija vairāk dēstu nekā pērn, visi izpirkti, varēja būt arī vairāk,” atklāj dārzniece un uzsver, ka pieprasījums bijis un ir pēc visa ēdamā. Vai tas saistīts ar ekonomisko situāciju, ka katrs pats grib izaudzēt savu kāpostu vai tomātu, vai arī apliecinājums Lāsmas darbam – stādiem vienmēr jābūt kvalitatīviem, viņa sēj tikai kvalitatīvas, pārbaudītu šķirņu sēklas.
“Aizvien palielinās interese par garšaugiem. Par tiem vairāk nekā agrāk raksta žurnālos, reklamē. Piemēram, lupstāju un rozmarīnu audzēju jau gadus desmit, līdz šim par tiem interese bija maza. Laikam jau katram augam pienāk savs laiks,” pastāsta “Kaliņu” saimniece. Viņa piedāvā dažādu mētru, arī citu garšaugu dēstus.
“Kaliņu” siltumnīcās aug arī puķu stādi. “Ir pirmais pavasaris, kad varu teikt, ka jūtu – cilvēkiem nav naudas. Iepriekšējos gados runāja par krīzi, ka nav naudas, tagad par to nerunā, cilvēki vienkārši nepērk,” domās dalās Lāsma un piebilst, ka situācija ir vienāda visā Latvijā, jo pavasaros viņa stādus pārdod dažādās pilsētās un tirgos.
“Ziedošu puķu podi gaida pircējus. Citus pavasarus tos pirka vairāk. Bet cilvēki, tāpat kā viņu vajadzības, ir dažādi. Daudzi izvēlas mazus stādiņus, kā ik gadu pieprasītas ir puķes, kuras var stādīt kapos,” pastāsta dārzniece.
Kokaudzētavas “Kalnmuiža G.M”
saimniece Gundega Mežciema šopavasar rīko stādu izpārdošanu, un pircēju stādaudzētavā netrūkst. “Tā kā pārdodu lēti, par pieprasījumu sūdzēties nevaru,” bilst Gundega. Šopavasar viņa novērojusi, ka pamazām palielinās interese par lapaiņiem un zūd par skujeņiem. “Lai gan tagad par informācijas trūku-mu nevar runāt, daudzi tomēr pirms stādīšanas pat nepainteresējas par augiem, par to, vai tiem patīk saule vai ēna. Un bieži vien tie nepārziemo. Stādus daudzi pērk “Depo”, sastāda nepiemērotās augsnēs un vietās, bet nākamajā pavasarī pērk atkal,” domās dalās Gundega.
Tie, kuri jau vairākus gadus audzē dēstus, atzīst, ka ne jau tikai peļņas dēļ darbojas. “Šodien nevar domāt, vai atmaksājas. Cilvēkam kaut kas taču ir jādara,” pārliecināts Antons Lakučs, bet Lāsma Riekstiņa vien papildina: “Tie, kuri kaut ko audzē, jau parasti nečīkst, iztiek, kā māk.”
Lai arī kādas cenas, krīze vai uzplaukums, vienmēr kāds sēs, stādīs, audzēs. Gan skaistumam, gan dienišķajam galdam.
Sarmīte Feldmane
Komentāri